Lai mazinātu atkarību no dabas gāzes un nodrošinātu stabilu siltumapgādi, Valmierā būvēs jaunu šķeldas katlu māja.

Satiksmes ministrija bija viens no iekārojamākiem amatiem jaunajā Saeimas sasaukumā. To ļoti gribēja arī Apvienotais saraksts, vēloties uzlabot ostu pārvaldības modeli. Topošais Satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs no Nacionālās apvienības Latvijas Radio atzina, ka viņa ievēlēšanas gadījumā neplāno būtiskas izmaiņas ostu reformā.

Energoresursu taupīšana tirdzniecības centros.

Nākamais gads aizritēs Dziesmusvētku tradīcijas 150. jubilejas zīmē. Jau izsludināts Dziesmu un deju svētku norises laiks, programma, virsdiriģenti un virsvadītāji. Kā allaž - ažiotāžu jau paspējusi raisīt biļešu politika. Bet kā pēc diviem pandēmijas gadiem klājas pašiem svētku dalībniekiem? Cik liela bijusi pandēmijas ietekme uz dalībnieku skaitu kolektīvos un radošo kvalitāti?

Līdz ar energoresursu cenu straujo kāpumu šogad virknei daudzdzīvokļu māju visā Latvijā īpaši aktuālas kļuva arī iedzīvotāju diskusijas par ēku renovāciju. Ziņu virsrakstos šogad bieži dzirdēts, ka interese par māju siltināšanu pieaugusi, bet lai, tiktu līdz būvdarbiem, mājokļu īpašniekiem jācīnās ar daudziem izaicinājumiem. Rubrikā "Cilvēks ziņu virsrakstos" nupat atjaunotas mājas iedzīvotāja Kaspara Ložas stāsts.

Asins draugi! Kādam šāds vārdu salikums var izklausīties  aizdomīgs, bet tieši ar šādu nosaukumu pagājušajā gadā startēja Valsts asinsdonoru centra kampaņa, lai piesaistītu gados jaunus asins ziedotājus. Šobrīd kampaņa jau ir pāraugusi kustībā. Par tās mērķiem saruna raidījumā.   

Pirmoreiz vēsturē, izmantojot aditīvās ražošanas tehnoloģiju, no tīra vara vienā gabalā ir izgatavots jeb 3D tehnoloģijā izdrukāts daļiņu paātrinātāja komponentes prototips, kas ir paredzēts lietošanai medicīnā un industrijā.

Par kinoteātra „Kino Bize” desmit gadu pieredzi un svētku programmu ar spāņu režisora Pedro Almodovara filmām Kultūras rondo studijā pārrunājam ar „Kino Bize” radošo komandu.

No psalmu dziedāšanas Ziemeļlatgalē, Siguldas spieķu darināšanas prasmēm, līdz pat dažādu instrumentu spēlēšanas prasmēm un dažādām kultūrtelpām – tik raibs un bagāts ir Latvijas Nacionālais Nemateriālā kultūras mantojuma saraksts. To sāka veidot 2017. gadā. Šogad tas papildināts ar četrām jaunām vērtībām, bet pavisam tajā ir 34 par nacionālā nemateriālās kultūras mantojumu atzīti elementi. Kā iekļūt šai sarakstā un ko dod atrašanās tajā pētījusi Ieva Benefelde, ReTV no Kurzemes.

Krustpunktā diskusija: Cik daudz māksla var atļauties provocēt un kā ar cenzūru?

Kā ģimenes paaudžu attiecības ietekmē to, kā raugāmies un izturamies pret senioriem, un kā mācīt empātiju pret veciem cilvēkiem bērniem un jauniešiem?

Drošības garantijas varmākam? Plaisas islāma republikas varas monolītā. Krievu neatkarīgie mediji emigrācijā

7. līdz 9.decembrim Rīgā notiek ietekmīgā Eiropas pilsētu tīkla "Eurocities" darba grupa par aktuālu tēmu - neaizsargātu sieviešu integrācija darba tirgū.

Kultūras afiša: Imanta Ziedoņa fonds Viegli latviski izdod persiešu dzejnieka Džalāledīna Muhammeda Rūmī (1207-1273) citātu izlasi Divrindes ar mākslinieces Ievas Krūmiņas ilustrācijām.
Mediju apskats: apkopojusi Mariona Baltkalne.
Šī diena vēsturē: 7. decembrī dzimis Latvijas karaflotes komandkapteinis, jūrskolu pedagogs, Latvijas zemūdenes Ronis komandieris un Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris Hugo Legzdiņš.

Lai popularizētu Latvijas lībiskās saknes un lībiešu mantojumu latviešu valodā, Latvijas kultūrtelpā un ainavā, LU Lībiešu institūts sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju un Latvijas Nacionālo kultūras centru izsludina 2023.gadu par Lībiešu mantojuma gadu.

Jau vairākus mēnešus tirdzniecības centri dažādos veidos taupa energoresursus – gan samazina apgaismojuma intensitāti, gan temperatūru telpās, gan modernizē apkures sistēmas. Ietaupījums ir vērā ņemamas, tomēr Ziemassvētku laiks nes jaunu izaicinājumus, kā taupības pasākumus salāgot ar svētku rotājumiem, gaismiņām uz veikalu fasādēm un spuldzīšu virtenēm svētku egles zaros. Skaidrojam, kā tirdzniecības centriem izdodas radīt svētku sajūtu, bet vienlaikus taupīt, cik iespējams.

Tādi esam: Liepājā klajā nācis jaunais 2023.gada kalendārs, kas vēsta par 12 Eiropas vērtībām - mieru, labklājību, brīvu un citām. Fotogrāfiju autors, kurās fiksēti dažādu profesiju cilvēki, ir liepājnieks Aigars Hibneris. Šis jau ir otrais Liepājas kalendārs ar viņa fotogrāfijām. Iepriekš galvenajos tēlos iejutās Liepājas teātra aktieri. Teātra dzīves aizkulises fiksētas arī fotogrāfa Aigara Hibnera grāmatā „Liepājas teātris. Par dzīvi Liepājā, fotogrāfiju un aizraušanos ar mūziku, vairāk Ingas Ozolas ierakstā.
Mediju apskats: apkopojusi Mariona Baltkalne.

Raidījumā saruna ar teātra producenti Jevgeņiju Šermeņevu, kura, baidoties no represijām pret kultūras jomā strādājošajiem, pirms astoņiem gadiem pārcēlās dzīvot uz Latviju un šobrīd kā teātra producente strādā Baltijas valstīs. Saruna par teātra un politikas saistību, „Spēlmaņu nakts” izvēlēm un Latvijas sabiedrības diskusijām.

Četru dēlu tēvs, zemessargs un mugurkaula ķirurgs Artis Gulbis uzskata, ka naudu, pirmkārt, jāiegulda savu bērnu izglītībā. Ieguldot bērnu izglītībā, mēs padarām mūs kā kopumu, kā Latviju – stiprāku. Otrs stūrakmens, kas padara mūs stiprākus, ir savu sakņu apzināšanās un savas valsts vēstures izzināšana.

Asins draugi! Kādam šāds vārdu salikums var izklausīties  aizdomīgs, bet tieši ar šādu nosaukumu pagājušajā gadā startēja Valsts asinsdonoru centra kampaņa, lai piesaistītu gados jaunus asins ziedotājus. Šobrīd kampaņa jau ir pāraugusi kustībā. Par tās mērķiem saruna raidījumā.   

Sargeņģeļa darbs . Pasaku stāsta Imants Skrastiņš

Krustpunktā diskusija: Cik daudz māksla var atļauties provocēt un kā ar cenzūru?

7. decembrī aktierim Uldim Norenbergam aprit 75. Sveicam! Šodien un turpmākajās divās dienas piedāvājam noklausīties Jona Druces lugu "Doina" Nacionālā teātra iestudējumā. 1.daļa.

No psalmu dziedāšanas Ziemeļlatgalē, Siguldas spieķu darināšanas prasmēm, līdz pat dažādu instrumentu spēlēšanas prasmēm un dažādām kultūrtelpām – tik raibs un bagāts ir Latvijas Nacionālais Nemateriālā kultūras mantojuma saraksts. To sāka veidot 2017. gadā. Šogad tas papildināts ar četrām jaunām vērtībām, bet pavisam tajā ir 34 par nacionālā nemateriālās kultūras mantojumu atzīti elementi. Kā iekļūt šai sarakstā un ko dod atrašanās tajā pētījusi Ieva Benefelde, ReTV no Kurzemes.

Par kinoteātra „Kino Bize” desmit gadu pieredzi un svētku programmu ar spāņu režisora Pedro Almodovara filmām Kultūras rondo studijā pārrunājam ar „Kino Bize” radošo komandu.

Četru dēlu tēvs, zemessargs un mugurkaula ķirurgs Artis Gulbis uzskata, ka naudu, pirmkārt, jāiegulda savu bērnu izglītībā. Ieguldot bērnu izglītībā, mēs padarām mūs kā kopumu, kā Latviju – stiprāku. Otrs stūrakmens, kas padara mūs stiprākus, ir savu sakņu apzināšanās un savas valsts vēstures izzināšana.

Drošības garantijas varmākam? Plaisas islāma republikas varas monolītā. Krievu neatkarīgie mediji emigrācijā

Kā ģimenes paaudžu attiecības ietekmē to, kā raugāmies un izturamies pret senioriem, un kā mācīt empātiju pret veciem cilvēkiem bērniem un jauniešiem?

Pirmoreiz vēsturē, izmantojot aditīvās ražošanas tehnoloģiju, no tīra vara vienā gabalā ir izgatavots jeb 3D tehnoloģijā izdrukāts daļiņu paātrinātāja komponentes prototips, kas ir paredzēts lietošanai medicīnā un industrijā.