Šī diena vēsturē.
*
Latvijā augstāko izglītību šobrīd iegūst 74 000 studējošo un tas ir mazākais skaits pēdējo 20 gadu laikā. Tā liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. Studentu skaita samazināšanās, protams, ir cieši saistīta ar demogrāfisko situāciju un zemajiem dzimstības rādītājiem.
Savukārt, augstskolu pārstāvji norāda, ka aizvien vairāk jauniešu studē inženierzinātnes un augstskolas ir gatavas palīdzēt strādājošajiem apgūt darba tirgum nepieciešamās zināšanas un prasmes mūžizglītības programmās.
*Atgriezties mājās… ar vēstījumu par mājām. "Miera stāvokļa sapņi" – tā izstādi par mobilajām ēkām, kas šovakar tiks atklāta Latvijas Arhitektūras muzejā Rīgā, nosaucis Insbrukas Universitātes Eksperimentālās arhitektūras institūta pētnieks, latvietis Helvijs Savickis.

Reģionu ziņas.
*
Rēzeknē veidojot Finanšu ministrijas piedavato bezdeficita budžetu, pašvaldība diskutē par to, vai turpināt līgumu ar „Radio Rēzekne, kam šogad bija paredzēti 12 tūkstoši eiro.
*
Ik pa laikam jums atgādinām, ka mitrāji ir pasludināti par šī gada dzīvotni un februāris par mitrāju mēnesi. Lai šo dabas vērtību saglabātu, ikviens šajā sestdienā aicināts piedalīties talkā Savīti dzīvībā. Mitrāji un cilvēks, lai palīdzētu apsaimniekot Kaņiera ezera zāļu purvus un niedrājus.

Latvijā iedzīvotāju skaits pēdējos gados ir ļoti strauji samazinājies, īpaši lauku teritorijās. Pērn piedzimuši 14 tūkstoši bērnu, bet nomiruši 28 tūkstoši cilvēku, tāpēc pie tik straujas iedzīvotāju skaita samazināšanās ir izaicinoši vērtēt pakalpojumu samazināšanu reģionos. To Latvijas Radio atzina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa no „Jaunās Vienotības”, atbildot uz jautājumu par skolu, pasta nodaļu tīkla un citu pakalpojumu samazināšanu.

Latvijā augstāko izglītību šobrīd iegūst 74 000 studējošo un tas ir mazākais skaits pēdējo 20 gadu laikā. Tā liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. Studentu skaita samazināšanās, protams, ir cieši saistīta ar demogrāfisko situāciju un zemajiem dzimstības rādītājiem. Savukārt, augstskolu pārstāvji norāda, ka aizvien vairāk jauniešu studē inženierzinātnes un augstskolas ir gatavas palīdzēt strādājošajiem apgūt darba tirgum nepieciešamās zināšanas un prasmes mūžizglītības programmās.

Likumu pretrunu dēļ no narkotisko vielu pārdozēšanas Rīgas Bērnu un jauniešu centrā pērn miris jaunietis. Centra vadība un tiesībsargs norāda uz nesaskaņām likumos, kurus traktē tā – ja nepilngadīgais nevēlas ārstēties no atkarības, viņam nevar palīdzēt. Lai rastu risinājumu, tiesībsargs vērsies pie ministrijām, kurām līdz mēneša beigām lūgts nākt ar skaidru redzējumu.

Atgriezties mājās… ar vēstījumu par mājām. "Miera stāvokļa sapņi" – tā izstādi par mobilajām ēkām, ko atklās šovakar, 16. februārī, Latvijas Arhitektūras muzejā Rīgā, nosaucis Insbrukas Universitātes Eksperimentālās arhitektūras institūta pētnieks, latvietis Helvijs Savickis.

Iekšlietu dienesti ir mainījuši pa vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 saņemto zvanu apstrādes sistēmu, paralēli ieviešot arī mobilo lietotni "112 Latvija" un tīmekļvietni "112.lv". Kas mainījies, ieviešot jaunās saziņas platformas?

Krāpniecības radošumam nav robežu. No e-pastiem līdz pat krāpnieciskiem videokonferences zvaniem! Dziļviltojumi vienu dienu nebūs atšķirami no realitātes. Vai tomēr? Ciemos īstie, ne viltotie, Elviss Strazdiņš un Ēvalds Urtāns.

Kopā ar tulkotāju Māru Poļakovu pārrunājam Oksanas Zabužko eseju izlasi “Planēta Vērmele”.

Krustpunktā brīvais mikrofons ar motoru sporta komentētāju Aldi Putniņu.

Apspriestākā ziņa šonedēļ bija Krievijas lēmums izsludināt starptautiskā meklēšanā Rīgas domniekus un arī iepriekšējā sasaukuma Saeimas deputātus. Bet Glorija Grevcova zaudējusi Saeimas deputāta mandātu. Tāpat ir arī citi notikumi, kurus ir vērts pārlūkot kopā ar kolēģiem.

Dodamies ciemos pie Ruļuku ģimenes Praulienas pagastā. Kaut arī pašreizējo dzīves posmu viņi var salīdzināt ar skrējienu pa dzīvi, jo jāuztur arī piemājas saimniecība un bērni jāizvadā uz ārpusskolas nodarbībām, tomēr visi jūtas labi – katrs var pilnveidot sevi, bet brīvos brīžus pavadīt kopā ar citiem radiniekiem, ejot pirtī vai piedaloties īpaši organizētajos kino vakaros.

Nesen iznākušais Dainas Tabūnas romāns “Raganas” apraksta mūsdienu cilvēka savādo esību: tā vienlaikus ir ļoti tehnoloģizēta, bet arī atvērta prātam neaptveramajam. Romānā aprakstītās sievietes iet savu pašatklāsmes ceļu, kurā ir arī daudz ikdienišķi atpazīstama

Vladislavys Romanovys Latgolys revizeja i naārtī vaicuojumi

Dundagas pagasta Sausterē Kubalu skolā-muzejā, pētīsim šis skolas pirmā pārziņa, arī skolotāja un dzejnieka Ernesta Dinsberga rokrakstus, uzzināsim kādas tolaik bija skolas problēmas, kā Dinsbergs tās piedāvājis novērst, bet vēstulēs audžumeitai Alvīnei apjautīsim viņa humoru.

Ieslodzītais Krievijas opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs ir miris, šodien, 16. februārī, paziņoja cietuma dienests Jamalo-Ņencu reģionā, kur viņš izcieta sodu, vēsta laikraksts “Novaya Gazeta Europe”. Jamalo-Ņencu autonomā apgabala Federālais soda izpildes dienesta paziņojumā norādīts, ka politiķis pēc pastaigas sajutās slikti un zaudēja samaņu.

Eirobarometra pētījums rāda ka pie mums temati, kas interesē ir cilvēkus, ir karš Ukrainā, ekonomika un kodolieroču konflikts. Savukārt citviet Eiropā pirmajā vietā ir klimata pārmaiņas. Kādi iemesli šādai interešu atšķirībai un kāpēc ziņas par klimata pārmaiņām mūs interesē mazāk?

Jauniestudējumā atdzimst Jāņa Lūsēna un Māras Zālītes rokopera „Sfinksa” – muzikāls stāsts par slavenā pareģa Eižena Finka suģestējošo likteni. Viens no galvenās lomas atveidotājiem izrādē būs M.Čehova Rīgas Krievu teātra aktieris Maksims Busels.

Jauniestudējumā atdzimst Jāņa Lūsēna un Māras Zālītes rokopera „Sfinksa” – muzikāls stāsts par slavenā pareģa Eižena Finka suģestējošo likteni. Viens no galvenās lomas atveidotājiem izrādē būs M.Čehova Rīgas Krievu teātra aktieris Maksims Busels.

Nemateriālā kultūras mantojuma eksperte Gita Lancere Latvijas Nacionālajā kultūras centrā koordinē Nemateriālā kultūras mantojuma saraksta izveidi, piedalās likumdošanas dokumentu izstrādē un pārstāv Latviju starptautiskos nemateriālajam kultūras mantojumam veltītos pasākumos. Bet Latvijas Radio 3 „Klasikā” mūzikas žurnāliste Gita Lancere jau vairāk nekā 10 gadus veido pasaules mūzikai veltīto iknedēļas raidījumu „Odiseja”.

Iekšlietu dienesti ir mainījuši pa vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 saņemto zvanu apstrādes sistēmu, paralēli ieviešot arī mobilo lietotni "112 Latvija" un tīmekļvietni "112.lv". Kas mainījies, ieviešot jaunās saziņas platformas?

Balvas "Kilograms kultūras 2023" pasniegšanas ceremonija un koncerts

Eirobarometra pētījums rāda ka pie mums temati, kas interesē ir cilvēkus, ir karš Ukrainā, ekonomika un kodolieroču konflikts. Savukārt citviet Eiropā pirmajā vietā ir klimata pārmaiņas. Kādi iemesli šādai interešu atšķirībai un kāpēc ziņas par klimata pārmaiņām mūs interesē mazāk?

Kopā ar tulkotāju Māru Poļakovu pārrunājam Oksanas Zabužko eseju izlasi “Planēta Vērmele”.

Nemateriālā kultūras mantojuma eksperte Gita Lancere Latvijas Nacionālajā kultūras centrā koordinē Nemateriālā kultūras mantojuma saraksta izveidi, piedalās likumdošanas dokumentu izstrādē un pārstāv Latviju starptautiskos nemateriālajam kultūras mantojumam veltītos pasākumos. Bet Latvijas Radio 3 „Klasikā” mūzikas žurnāliste Gita Lancere jau vairāk nekā 10 gadus veido pasaules mūzikai veltīto iknedēļas raidījumu „Odiseja”.

Vladislavys Romanovys Latgolys revizeja i naārtī vaicuojumi

Dodamies ciemos pie Ruļuku ģimenes Praulienas pagastā. Kaut arī pašreizējo dzīves posmu viņi var salīdzināt ar skrējienu pa dzīvi, jo jāuztur arī piemājas saimniecība un bērni jāizvadā uz ārpusskolas nodarbībām, tomēr visi jūtas labi – katrs var pilnveidot sevi, bet brīvos brīžus pavadīt kopā ar citiem radiniekiem, ejot pirtī vai piedaloties īpaši organizētajos kino vakaros.

Krāpniecības radošumam nav robežu. No e-pastiem līdz pat krāpnieciskiem videokonferences zvaniem! Dziļviltojumi vienu dienu nebūs atšķirami no realitātes. Vai tomēr? Ciemos īstie, ne viltotie, Elviss Strazdiņš un Ēvalds Urtāns.