Divi ievērojami vīri no Dobeles, kuru vārdi  ir zināmi  arī ārpus Latvijas: viens ir dārzkopis un selekcionārs Pēteris  Upītis, otrs vācbaltu mācītājs un valodnieks Augusts Bīlenšteins.

“Ja jums ir dārzs un bibliotēka, tad jums nekā netrūkst," ir teicis dārzkopis un selekcionārs Pēteris Upītis. Viņa muzejā uzklausām stāstus par Pētera Upīša darbarīkiem - lenķu mērītāju jeb teodolītu un mikroskopu, kā arī par viņa aizraušanos – fotografēšanu un dzejas rakstīšanu. Savukārt pie Vecās vācu mācītājmuižas Dobelē uzklausām stāstu par Augustu Bīlenšteinu - vācbaltiešu mācītāju, valodnieku, latviešu folkloras un etnogrāfijas pētnieku, kā arī aplūkojam viņa stādīto „liepu apli".

Ziedu, krūmu un koku meistars Pēteris Upītis

Dārzs bija Pētera Upīša ikdiena, darbs un dzīve, bet viņa grāmatu plauktos līdzās speciālajai literatūrai par augkopību, rindojās arī Omara Haijama un Imanta Ziedoņa darbi. Vislabāk viņa būtību var saskatīt mākslinieka Ulda  Zemzara gleznā, kas  ir spilgtākais Pētera Upīša piemiņas muzeja eksponāts: tur redzams stalts vīrs ar kruķiem, fotoaparātu kaklā, padrūmu sejas izteiksmi garu liliju  ieskauts. Par šo gleznu, kas tapusi 1979. gadā, trīs gadus pēc dārzkopja nāves, stāsta Pētera Upīša muzeja vadītāja Inese Šinta.

Gleznā redzamie liliju ziedi sniedzas pāri  pašam  dārzkopim, un Inese Šinta atklāj, ka tā nav gleznotāja uzburta vīzija, bet tieši tādas, teju divus metrus garas lilijas bija viena no Pētera Upīša  izaudzētajām šķirnēm.

Līdzas gleznai ir aplūkojami vairāki selekcionāra darbarīki   grieznes naži, arī teodolīts – instruments leņķu mērīšanai, ko Pēteris Upītis izmantojis, stādot  taisnās rindās  kokus un krūmus. Un blakus teodolītam ir mikroskops, par to stāsta Dārzkopības institūta  vadošā pētniece Edīte Kaufmane. Vēl Edīte Kaufmane atnes krietni pabružātu dzeltenu ādas portfeli.

Protams, visvilinošāk ir doties uz  Dobeli  ceriņu  ziedēšanas laikā, bet visu gadu apmeklētājiem ir atvērts Pētera Upīša  piemiņas  muzejs, kur  var klausīties  stāstus par šo  ziedu, koku un krūmu meistaru.

Dobeles luterāņu mācītājs - vācbaltietis Augusts Bīlenšteins

„Tā ir liela priekšrocība cilvēkam, ja viņš var atsaukties uz vēsturi un ja viņam tāda ir. Izglītota cilvēka goda lieta ir izprast vēsturi un izkopt šo izpratni,” šos vārdus ir teicis mācītājs, valodnieks, latviešu etnogrāfijas, folkloras un arheoloģijas pētnieks baltvācietis  Augusts Bīlenšteins, kurš Dobeles luterāņu baznīcā nokalpoja teju 40 gadus. Par Augustu Bīlenšteinu saka  Dobeles Novadpētniecības muzeja projektu vadītāja Baiba Ļipņicka.

Muzejā var aplūkot Bīlenšteina izdotās grāmatas, bet kopā ar Inesi Šintu, kura  pārzina ne tikai Pētera Upīša dzīves gājumu, bet arī faktus no Augusta Bīlenštiena mūža, dodamies uz veco vācu mācītājmuižu, uz namu, kur savulaik mita Augusts Bīlenšteins.

Plašāku stāstu par Bīlenšteinu dzimtas likteņiem klausies raidījumā Augstāk par zemi.