Raidījumā Vietu lietas Latvijā Kocēnu novada Dikļos lūkojam Dikļu pils greznos kamīnus un gleznas, savukārt pagasta vēstures ekspozīcijā izzinām, kā te noritēja pirmie Dziesmu svētki 1864. gadā, bet Vaidavas pagasta „Lejas Bregžos" skatām senu krēslu kolekciju un klausāmies stāstus par šīs puses krēsliniekiem.

Pirmie dziedāšanas svētki Dikļos

Dikļu Dziesmu svētku ekspozīcijā var noskatīties pusstundu garu filmu par Dziesmu svētku pirmsākumiem. Šajā ekspozīcijā līdzās rakstiem un fotogrāfijām par Dikļu dziedāšanas svētkiem un dziedāšanas biedrību, līdzās senam harmonijam, uz kura savulaik spēlējusi populārā pavāra Mārtiņa Sirmā vecāmāte Austra Luste, ir tik viens vienīgs sens priekšmets no tiem laikiem, kad še pirms vairāk nekā 150 gadiem cilvēki, Jura Neikena vārdiem runājot, „Dievam par godu un mums par svētību un prieku še vairoja dziesmas un dziesmu svētkus”. Šie vārdi ir ierakstīti Dikļu baznīcas ērģelnieka partitūru grāmata. Šo seno eksponātu rāda ekspozīcijas vadītāja Inita Hihalovska.

„Pa tam bija sanākuši dziedātāju pulki – vīru kori, gaidīti un negaidīti no seši draudzēm. Prieks bij' jau skatīt tos sveikus tautas dēlus, kas ar saviem vadoņiem – kopā kādi simtu divdesmit vīri - lielās telts priekšā klusu sastājās, bet, kad tie visi vienā korī Dievam par godu un savai ticībai par liecību to varenu Lutera dziesmu ”Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils” četrām balsīm uzdziedāja, tad klausītājiem sirds līdzi uz augšu pacēlās svētku līksmībā,” tā par 1864. gada notikušajiem pirmajiem dziedāšanas svētkiem Dikļos pats savā izdotajā laikrakstā „Ceļa biedris” rakstīja skolotājs, rakstnieks, luterāņu mācītājs un pirmo latviešu dziedāšanas svētku organizators Juris Neikens.

Dikļu pils kamīni un gleznu kolekcija

“Tā ir krāšņā kamīnu kolekcija un gleznas, kas papildina,” tā par Dikļu pils lielākajām vērtībām stāsta Dikļu pils viesu uzņemšanas daļas vadītāja Andra Bērziņa. Dikļu kungu nams vēstures lappusēs minēts jau 15.gadsimtā, bet ēka, kādu varam skatīt to arī šodien, ir celta 1896.gadā, kad tur saimniekoja baronu Volfu dzimta.

Latvijas brīvvalsts laikā te bija iekārtota bērnu patversme, padomju gados – slimnīca, bet pagājuša gadsimta 90.gadu sākumā ēka lēnam grima aizmirstībā, līdz 2000.gadā tā ieguva jaunus saimniekus un tika pilnībā restaurēta un tagad, pilī kur iekārtota viesnīca, var aplūkot arī senatnīgo interjeru, mēbeles un jaunāku laiku gleznu kolekciju.

Dikļu pils telpas grezno Normunda Brasliņa, Edvarda Grūbes, Jura Jurjāna, Lailas Kelles, Anitas Melderes, Alekseja Naumova, Jāņa Andra Oša, Vijas Zariņas un daudzu citu mākslinieku darbi.

Vēl pie pils vērtībām var pieskatīt bagātīgo un unikālo vēsturisko mēbeļu kolekciju, kurai pat ir pieskaņotas lampas un aizkari.

Vaidavas krēslinieki

Bērnu krēsli uz ritenīšiem, saimnieku krēsli ar roku balstiem, bet visiem sēžamajiem no meldriem pīti sēdekļi. Irisa un Imants Vainovski Vaidavas pagasta „Lejas Bregžos” piedāvā gan krēslu apskati gan arī stāstu par šīs puses krēsliniekiem un viņu amatu.

Krēslinieki Vaidavas pusē bija vairākās paaudzēs, bet visslavenākais starp visiem bijis Mārtiņš Šķerbergs, kurš arī par saviem darbiem saņēma godalgas dažādās izstādēs.