Jaunmoku pilī runāsim par abu muzeju - Meža muzeja un Armitstedu dzimtas krājuma - priekšmetiem. Apskatot korespondences turētāju, kas savulaik greznoja Džordža Armitsteda, zināmā Rīgas pilsētas galvas, arī Džordža Armitsteda vectēva dzīvokli Mārstaļu ielā, uzklausām stāstu par šīs dzimtas gaitām Latvijā, savukārt no Meža muzeja krājuma uzzinām, kā mežsargi izglītojās 19. gadsimta nogalē un kādi agrāk bija viņu pienākumi.

Pirmais stāsts par zināmā Rīgas pilsētas mēra, kura laikā mūsu galvaspilsēta pieredzēja uzplaukumu – sāk kursēt elektriskais tramvajs, attīstījās sabiedrisko ēku un īres namu celtniecība, tika uzlabota ūdens apgāde, celtas  slimnīcas, ugunsdzēsēju depo, ūdenstorņi, ģimeni. Šoreiz tas būs stāsts par šī cilvēka vectēva ģimeni, kura savulaik mitinājās Vecrīgā, Mārstaļu ielā, un  tur dzīvoklī pie sienas atradās tāds priekšmets, ko sen vairs nelieto saimniecībā. Mums ir jāiedomājas žurnāla lieluma plakans priekšmets, gatavots no kartona, pārvilkts ar ādu un vidū to slīpi var pavērt vaļā kā ķengurmātes somu, un šīs somas centrā krustdūrienā izšūtu atraitnīšu  ietvarā redzams zīmējums ar Rīgas Rātslaukumu. Stāsta Jaunmoku pils muzeja krājuma glabātāja Ingrīda Vistopola.

Līdzās krāšņajam interjeram un stāstiem par pils īpašniekiem jau ilgus gadus Jaunomoku pilī ir iekārtota ekspozīcija, kas veltīta Latvijas mežiem un to apsaimniekošanas vēsturei. Meža ekspozīcija te ir atvērta kopš  1991. gada un Ingrīda Vistopola stāsta par eksponātiem, kas še nonākuši pa nezināmiem ceļiem.