Mēs arvien vēl mēdzam dungot reiz tik populāro "Riču-raču" dziesmiņu, bet vai zināt, ka tā ir tikai viena melodija no 1963. gadā iestudētās operetes "Annele"? Raidījumā, viesojoties Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) , laposim šī muzikālā darba partitūru, šifrēsim diriģenta un mūziķu pierakstus nošu lapās un klausīsimies dziesmas no šīs operetes.

Bibliotēkas skaņu ierakstu kolekcijā no vēsturiskiem ierakstiem dzirdēsim operdziedātājas Elfrīdas Pakules balsi no 20. gs. 30. gadu otras puses un nedaudz ieskatīsimies šīs skanīgās balss īpašnieces biogrāfijā.

Dziesmai "Riču-raču" melodiju tai komponējusi Elga Igenberga, pianiste un komponiste, viena no latviešu estrādes mūzikas  celmlauzēm. Tā ir viena no dziesmām, kas tapusi 1962. gada  rudenī, kad Rīgas  operetes teātrī tapa jaunā muzikālā darba „Annele” iestudējums – jautrā noskaņā veidots darbs pa studentu dzīvi. Libreta autors ir dzejnieks Jāzeps Osmanis.

Minētā dziesma ir tā zināmākā un spēlētākā līdz šodienai, bet LNB Mākslas un mūzikas centra mūzikas krājumā glabājas tāds retums, kā šīs  operetes partitūra. To šķirstu kopā ar krājuma vadītāju Rutu Almani-Palmbahu.

"1962. gada rudenī "Annele" kļuvusi par tādu kā komponistes darbošanās asi, ap kuru grozās plāni un nodomi," tā grāmatā par Elgu Igenbergu "Dzīves riču-raču. Latviešu estrādes dzimšana" raksta muzikoloģe un žurnāliste Daiga Mazvērsīte. Turpat tālāk skaidrojums par operetes galveno varoni: "Annele ir studente, meitene ar nepakļāvīgu raksturu, kas mīl mūsu dzīvi ar visu savu sirdsdegsmi un cīnās par savu īsto vietu dzīvē - šīs rindas lasām kādā uzmetumā, ko Igenberga pašrocīgi gatavojusi tikšanās reizei ar klausītājiem."

Turpinot vētīt LNB mūzikas krājuma vērtības, Ruta Almane-Palmbaha rāda nošu pierakstu ar diriģenta izdarītām piezīmēm un arī iedod vairāk nekā 50 gadus senu skaņuplates apvākojumu.

Rādot mūziķu partitūras, Ruta Almane-Palmbaha norāda uz radošumu, kas izpaudies mēģinājumos, kad tā vai cita instrumenta spēlētāji varēja ļauties  dzejas mūzas pieskārieniem. Šie pieraksti noder gan pētot konkrēto mākslinieku biogrāfijas, gan arī iepazīstot Rīgas operetes teātra vēsturi.

Vēl ieskats Latvijas Nacionālās bibliotēkas audiovizuālā krājumā. Tā vadītāja Zane Grosa stāsta par ierakstiem uz šellaka platēm, kas bija skaņu nesējmateriāls līdz pagājušā gadsimta 50. gadiem, kad sākās vinila ēra skaņuplašu ražošanā. Šim raidījumam Zane ir atlasījusi  vēsturiskus ierakstus no operdziedātājas Elfrīdas Pakules repertuāra, pirms vēl šī skanīgā koloratūrsoprāna balss īpašniece bija pieņemta darbā operā. Kā zināms, Elfrīda Pakule uz mūsu „Baltā nama” skatuves sāka dziedāt 1940.gadā un pēc Otrā pasaules kara darbu operā turpināja līdz 1956. gadam.

Apmēram 4000 vēsturiskie skaņu ieraksti ir digitalizēti un ikviens interesents tos var paklausīties LNB digitālajā krājumā.