Cēsu Vēstures un mākslas muzejā sekojam mūsu valsts karoga vēsturei pa pēdām, pakavējamies šīs pilsētas viduslaikos un lūkojam unikālu pastmarku, kas izdota 1901. gadā.

Kopā ar Cēsu Vēstures un mākslas muzeja krājuma galveno glabātāju Daci Tabūni kāpjam muzeja pagrabā, lai aplūkotu pirms pāris gadiem vaskā atveidotu livonietes seju – tāda rekonstrukcija tolaik bija pirmā Baltijā.

Šajā muzejā mēs sastopamies ar daudz tādiem „pirmajiem” faktiem:  te aizsākās  mūsu  valsts karoga vēsture,  te izdota pirmā pastmarka ar arhitektūras un vēstures pieminekli, te, sākoties Neatkarības karam, nodibināta pirmā rota. Sekojam pa pēdām šiem notikumiem, kas aizsākās Cēsīs.

Livonietes rekonstrukcija

2012. gadā britu mākslinieks Ričards Nīvs bija tas, kurš rekonstruēja jaunas sievietes seju pēc izrakumos atrastā galvaskausa, kas Cēsu pils teritorijā glabājies vairāk nekā 400 gadus. Tagad šo seju var aplūkot muzeja viduslaiku ekspozīcijā, kā arī uzzināt stāstu par tās tapšanu un baisajiem pagātnes notikumiem, kas norisinājās pirms 400 gadiem un saistās ar Krievijas cara Ivana Bargā  zvērībām 1577. gadā,  kas viņš iekaroja Cēsu pili.

Turpinot pētīt šīs pilsētas vēsturi, Dace Tabūne aizved uz nākamo ekspozīcijas zāli, kur iepazīstam še agrāk dzīvojušos Livonijas  ordeņa brāļus.

"Cēsis – Latvijas karogs šūpul's”

„Valsts filmu centrāle sagatavojusi scenāriju jaunai īsfilmai „Cēsis – Latvijas karogs šūpul's”. Jau šinīs dienās sāks uzņemt filmas pirmos skatus Cēsu apkārtnē. No 130 tēlotājiem, kas pieteikušies, izraudzīti 30 slēpotāji. Tie šodien, pl. 10.40 vakarā, izbrauks uz Cēsīm, kur rīt piedalīsies filmai vajadzīgo slēpošanas skatu uzņemšanā,” tā par karoga dzimšanas vietu tika rakstīts  avīzē „Rīts” 1937. gada 5. martā.

Cēsis ir ne tikai Latvijas karoga šūpulis, bet muzejs glabā arī senāko līdz šim atrasto sarkanbaltsarkano karogu, kura autors ir no Cēsu puses - no Veselavas pagasta - Jānis Lapiņš. Pats karogs gan ir darināts un pirmo reizi lietots Valmierā, kur Jānis Lapiņš tajā laikā dzīvoja un strādāja.

Rrunājot par nākamo vēsturisko pieturas punktu Cēsīs, 1933. gada 10. decembrī  laikrakstā „Latvijas Kareivis” var lasīt: „Aizvakar Cēsīs pie Cēsu pils, kurā sāka formēties slavenā Cēsu rota, atklāja tai piemiņas plāksni. Atklāšanas svinībām pie pils bija norindotas Daugavpils kājnieku pulka un Atsevišķā artilērijas diviziona vienības. Uz svinībām bija ieradies armijas štāba priekšnieka palīgs ģenerālis Hartmanis. Viņš  svinīgi  atklāja plāksni, kurā gravēts: "Šai namā 1918. gada 8. decembrī dibināta Nacionālās armijas pirmo vienību Cēsu rota". Garnizona vadība nodomājusi rūpēties, lai plāksnes zīmīgais raksts būtu redzams katram gājējam ir dienu, ir nakti.” 

Tagad šo piemiņas plāksni var aplūkot Cēsu Vēstures un mākslas muzejā.

Tikpat īpašs eksponāts kā karogs, te ir zobens, kas reiz piederējis Latvijas armijas virsniekam. To 60. gados uz muzeju atnesis kāds krievu tautības cilvēks, kurš to atradis, remontējot māju.

Pirmā pastmarka ar arhitektūras un vēstures pieminekli

Un vēl muzejā ir aplūkojama kāda pastmarka, kurai arī pienākas tituls „pirmā”. Cēsīs bija apriņķa pasts, Cēsīs izdeva pastmarkas, kas nenotika katrā pilsētā, bet Cēsīs arī izdeva pirmo pastmarku ar kultūrvēsturisku pieminekli attēlā un tā, protams, ir Cēsu viduslaiku pils. Tiesa, šī bija pēdējā pastmarka, ko izdeva Cēsu apriņķa pasts.