"Vissēliskākie sēļi bija Stenderu dzimta," saka Stendera muzeja vadītājs Miervaldis Brodovs Eglaines pagasta bijušajā Lašu mācītājmuižā. Kopā ar viņu šajā muzejā bez Stenderu devuma iepazīstam arī Lašu pagasta iedzīvotāju darinātos darba un sadzīves priekšmetus un grāfieni Mariju Tīzenhauzenu (Pšezdzecku), kurai piederēja ideja par albuma "Terra Mariana" izveidošanu un dāvināšanu Romas pāvestam 1888. gadā.  

Biežāk esam dzirdējuši daudzinām Gothardu Frīdrihu Stenderu, sauktu par veco Stenderu, viņa sarakstīto „Augstas gudrības grāmatu”, ko var dēvēt par pirmo latviešu valodā sarakstīto ģeogrāfijas un dabas zinību enciklopēdiju, par Stendera „Bildu abici” – pirmo lasītprasmes mācību grāmatu latvju bērniem, par viņa izgatavotu globusu un veļasmašīnu, bet kā ir ar citiem šīs dzimtas pēcnācējiem? Tāpēc dodamies ceļojumā uz Lašu luterāņu baznīcas mācītājmuižu, kur Miervaldis Brodovs iepazīstinās ar Stenderu dzimtu.

Šajā muzejā nevar aplūkot priekšmetus, kas reiz piederējuši Stenderu dzimtai, bet te ir attēli, grāmatas, dzimtas koks un Miervalža Brodova stāsti. Jāpiebilst, ka pirmo reizi mūsu radio sižetu par šo muzeju veidoja mana kolēģe Silvija Smagare.

2007. gadā Latvijas Nacionālā bibliotēka un Vatikāna Apustuliskā bibliotēka parakstīja kopizdevuma līgumu, kas paredzēja albuma “Terra Mariana”  izdošanu – desmit  faksimilizdevumus un tūkstoš samazināta izmēra eksemplāru izdošanu.Runa ir par albumu, kuru 1888 gadā baltieši uzdāvināja Romas pāvestam Leonam XIII  viņa priesterības 50 gadu jubilejā. Ši krāšņais albums vēsta par kristīgās ticības izplatīšanos Latvijā un Igaunijā – kādreizējā Livonijā, ko mēdz dēvēt par Marijas zemi (Terra Mariana) vai Māras zemi. Ideja par šo grezno dāvanu piederēja Lašu muižas īpašnieka Konstantīna Tīzenhauzena meitai Marijai un šim albumam arī ir saistība ar Stenderu dzimtu.

Taču Stendera muzejā nav apkopota ne tikai informācija par ievērojamo  dzimtu un greznā albuma idejas iniciatori, turpat apmeklētāji var arī iepazīt nu jau bijušās Eglaines pagasta skolas vēsturi un  apkaimes iedzīvotāju   atstātās liecības par pagātni. Lūk, līdzās stendam par Mariju Tīzenhauzenu stāv tumša koka grāmatu skapis – vienkāršs, bez rotājumiem, koka durvīm apakšā, stiklotām – augšējiem plauktiem-  te ir stāsts par Ulmaņa laikiem un vadoņa labās gribas žestiem tā laika skolas bērniem.

Vai es gribu vēl redzēt apkaimes iedzīvotāju vēsturi, jautā Miervaldis  Brodovs. Protams, ka vēlos! Tad jāiet ārā pāri pagalmam, kur paceļas divstāvu mūrēta klēts, to savulaik 1938. gadā Lašu draudzes locekļi uzbūvēja savam mācītājam, tagad Miervaldis te ierīkojis  pagasta vēstures ekspozīciju.