Atkārtojums. Ingrīda un Guntars Sebri Gulbenes novada Daukstu pagasta z/s Pļavnieki audzē ābeles, ķiršus, plūmes, bumbieres un rudens avenes. Saimniekiem ir arī 9 siltumnēcas, kurās aug zaļumi un dārzeņi. Ingrīda strādā arī Gulbenes novada vidusskolā par vēstures skolotāju un izpētījusi dzimtas vēsturi. Dārza darbos liels palīgs ir gan meita Gundega, gan pārējie 4 bērni.

Par vēju tautas dziesmās, mīklās, teikās, ticējumos, buramvārdos un sakāmvārdos tradicionālās kultūras raidījuma Laika Ritu Raksti iztaujājam "Vēju grāmatas" autori Edīti Olupi.

Vakardienas notikumu apskats.
*
Šī diena vēsturē. 2011. gada 25. maijs ir diena, kad amerikāņu televīzijas zvaigzne Opra Vinfrija atvadās no saviem skatītājiem, noslēdzot sarunu šovu "The Oprah Winfrey Show", kuru viņa vadīja 25 gadus.

Lai ārzemēs dzīvojošie tautieši savu uzkrāto kapitālu varētu investēt Latvijas uzņēmumos, remigrantu organizācija „Ar pasaules pieredzi Latvijā piedāvā jaunu programmu diasporai. To Saeimas deputāti kopā ar valsts institūcijām vakar apsprieda Saeimas Uzņēmējdarbības attīstības apakškomisijas sēdē.
*
Balvos – skvērā iepretim Mākslas skolai – un Viļakā pie pilsētas domes uzstādītas publiski pieejamas velosipēdu remonta stacijas, kurās ikviens var veikt nelielus remontdarbus vai uzpumpēt riepas savam velosipēdam, skrejritenim, bērnu ratiem vai ratiņkrēslam.
Velosipēdu remonta stacijas pilsētvidē vairs nav jaunums – tādas uzstādītas daudz kur Rīgā, Pierīgā, Ventspilī, Saldū, Līvānos, Gulbenē, Alūksnē un citviet. Tagad, pateicoties konkursā Ģimenei draudzīgākā pašvaldība 2022 iegūtajai naudas balvai, tādas uzstādītas arī Balvos un Viļakā.

Pasaules čempionātā hokejā klāt izšķirošie notikumi - šodien, 25. maijā, pusfināli, kuros noskaidros divus zelta pretendentus. 

Lennebergas Emīls, Pepija Garzeķe, laupītāja meita Ronja, Madikena un trollītis Mumins ir tikai daži no zviedriski sarakstītās bērnu literatūras tēliem, kas pie latviešu lasītājiem nonākuši, vislielākajā mērā pateicoties arī tulkotājai Mudītei Treimanei. Kopš 1980. gada, kad viņa pievērsās tulkošanai, publicēts krietni pāri simtam viņas tulkojumu, kā arī Mudītes Treimanes pašas publikācijas, galvenokārt – par Ziemeļvalstu literatūras aktualitātēm. Mudīte Treimane tulkojusi arī no dāņu, norvēģu un angļu valodas un nule saņēmusi augstu atzinību – Karaliskās Zviedru akadēmijas balvu tulkošanā.

Kā ir būt sievietei kiberdrošības pasaulē? Cik grūti vai viegli ir sevi pasargāt no draudiem virtuālajā vidē? Iepazīstinām ar organizāciju Women4Cyber Latvia.
*
Rietumu noteikto sankciju mērķiem pret Krieviju ir jābūt reālistiskiem. Atgriezeniskās saites mehānisms, kas nereti ir iebūvēts Rietumu domāšanā par sankcijām, diktatūrās vienkārši neeksistē, tāpēc nevaram sagaidīt, ka politiskā sistēma Krievijā reaģētu tā, kā tas notiktu mūsu sabiedrībās. Šādu viedokli par sankciju spējām mainīt Krievijas režīma politiku, intervijā Latvijas Radio pauda Bendžamins Hilgen-stoks, Kijivas Ekonomikas augstskolas vecākais ekonomists.

Spārni ir, bet tālu nenes. Šo Lizetes Kārkluvalkas un citu klausītāju atsūtītās mīklas Greizajos ratos min divas māsas: Inguna Šternberga no Baldones un Agnese Āboliņa ar dēliem Vilemu (6 gadi) un Jukku Emīlu (11 gadi) no Austrijas.

Piemineklis kazai. Ulža Bērziņa pirmais dzejas krājums, kurā viņš valodu izceļ kā patstāvīgu realitāti un tā kļūst par viņa mūža mūzu. Par Uldi Bērziņu – atdzejas meistaru un skolotāju –, atzīmējot viņa 80. gadskārtu, saruna Kultūras rondo studijā, ieklausoties paša meistara balsī un tekstos.

Franču dziesmas leģenda Šarls Aznavūrs bija iecerējis nodzīvot līdz 100 gadu vecumam. Tikai nedaudz tomēr pietrūka. Viņš tika aizsaukts mūžībā 94 gadu vecumā. Šonedēļ apritēja datums, kuru tā vēlējās piedzīvot Aznavūrs - 22. maijā apritēja 100 gadi, kopš pasaulē nāca par Francijas Frenku Sinatru dēvētais armēņu izcelsmes dziedātājs un aktieris. Populārā dziedātāja karjera mērāma vairāk nekā 70 gadu garumā.

Es uzskatu, ka valodai nav nekādu problēmu, un neizslēdzu iespēju kādreiz atkal dziedāt krieviski – taču tikai tad, ja Krievijā notiks kas šausmīgi pozitīvs, saka mūziķis, dziedātājs un mākslinieks Igo. Par kautiņiem grupā "Līvi", biznesu un bandītiem deviņdesmitajos, par "Remix" slavas laikiem un dzīvi pēc avārijas – saruna ar Igo Laikmeta krustpunktā.

Mācību gadam noslēdzoties, vecākiem būs iespēja novērtēt savu bērnu izaugsmi un skolā sasniegto, kas gala atzīmē ierakstīts liecībā. Kā uztvert un analizēt sava skolēna mācību sasniegumus, ja tie nav tik augsti, kā cerēts. Vai vecākiem jāmeklē iespējas motivēt bērnu, vai jāpārliek atbildība uz paša skolēna pleciem?

Kad attiecības var nosaukt par toksiskām? Kā var atpazīt toksiskas attiecības, kā no tādām izvairīties un ko darīt, ja mēs paši atrodamies šādās attiecībās?

Latvijā ir 12 saimniecības, kur audzē Būru gaļas šķirnes kazas un viena no tām atrodas Cēsu novada Amatas pagasta "Dzeņos". Inga Kalniņa izaugusi Rīgā, vēlāk ar ģimeni dzīvoja Cēsīs, bet pirms 12 gadiem nopirka lauku māju Amatas pagastā. Gan Inga, gan vīrs Māris strādā algotu darbu, bet pirms pieciem gadiem sāka audzēt Būru šķirnes kazas un aitas.

Par vēju tautas dziesmās, mīklās, teikās, ticējumos, buramvārdos un sakāmvārdos tradicionālās kultūras raidījuma Laika Ritu Raksti iztaujājam "Vēju grāmatas" autori Edīti Olupi.

Latvijas Teātra darbinieku savienības cikls "Teātra Atlanti cauri laikiem. Teātra garša". Latvijas teātra vecmeistaru un jauno skatuves mākslinieku sarunas par svarīgo teātrī un ārpus tā. 2024.gada sezonas 7. raidījums. Tiekas Mārtiņš Vilsons un Ance Muižniece.

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus vuordus, tū salykumus ci formys lobuok lītuot latgaliski. Itūreiz par tū kai latgaliski lobuok pasaceit „ķepa".

Kolnasātas muzikālais pielikums

Sandra Stabinge ir bioloģe, Latvijas sēklu bibliotēkas aizsācēja, mantoto kultūraugu zīmola veidotāja. Daudzas senās, vecmāmiņu lolotās šķirnes ir uz izzušanas robežas. Taču permakultūras dārzniecības entuziaste Sandra apņēmusies glābt, kas vēl glābjams. Viņa radījusi kustību, kas apzina mantotos kultūraugus, ievāc sēklas, lolo tās savos dārzos un mainās ar tām.

Kā skudra zina, kur tai mājas, un vai vientuļa vabole var apmaldīties? Kā putns zina ceļu mājup, un vai visi citi dzīvnieki orientējas dabā tāpat kā cilvēki - pēc ceļiem, pēc ēkām un dabas objektiem? Vai dzīvniekiem prātā ir kartes, vai arī tie mājupceļu atrod tikai pēc "deguna"?

87. Pasaules čempionāta hokejā Bronzas medaļas ieguvēji - Latvijas izlases hokejisti -stāsta savas mīļākās pasakas
Spēkajānis. Latviešu tautas pasaku stāsta Harijs Vītoliņš

Es uzskatu, ka valodai nav nekādu problēmu, un neizslēdzu iespēju kādreiz atkal dziedāt krieviski – taču tikai tad, ja Krievijā notiks kas šausmīgi pozitīvs, saka mūziķis, dziedātājs un mākslinieks Igo. Par kautiņiem grupā "Līvi", biznesu un bandītiem deviņdesmitajos, par "Remix" slavas laikiem un dzīvi pēc avārijas – saruna ar Igo Laikmeta krustpunktā.

Ketlīnas Tesāro grāmatas "Elegance" fragmenti. Tulkojusi Ieva Elsberga. Režisore Antonija Apele. Radiolasījumu veidojusi Līga Kokare. Lasa Zane Daudziņa.

Franču dziesmas leģenda Šarls Aznavūrs bija iecerējis nodzīvot līdz 100 gadu vecumam. Tikai nedaudz tomēr pietrūka. Viņš tika aizsaukts mūžībā 94 gadu vecumā. Šonedēļ apritēja datums, kuru tā vēlējās piedzīvot Aznavūrs - 22. maijā apritēja 100 gadi, kopš pasaulē nāca par Francijas Frenku Sinatru dēvētais armēņu izcelsmes dziedātājs un aktieris. Populārā dziedātāja karjera mērāma vairāk nekā 70 gadu garumā.

Piemineklis kazai. Ulža Bērziņa pirmais dzejas krājums, kurā viņš valodu izceļ kā patstāvīgu realitāti un tā kļūst par viņa mūža mūzu. Par Uldi Bērziņu – atdzejas meistaru un skolotāju –, atzīmējot viņa 80. gadskārtu, saruna Kultūras rondo studijā, ieklausoties paša meistara balsī un tekstos.

Sandra Stabinge ir bioloģe, Latvijas sēklu bibliotēkas aizsācēja, mantoto kultūraugu zīmola veidotāja. Daudzas senās, vecmāmiņu lolotās šķirnes ir uz izzušanas robežas. Taču permakultūras dārzniecības entuziaste Sandra apņēmusies glābt, kas vēl glābjams. Viņa radījusi kustību, kas apzina mantotos kultūraugus, ievāc sēklas, lolo tās savos dārzos un mainās ar tām.

Spārni ir, bet tālu nenes. Šo Lizetes Kārkluvalkas un citu klausītāju atsūtītās mīklas Greizajos ratos min divas māsas: Inguna Šternberga no Baldones un Agnese Āboliņa ar dēliem Vilemu (6 gadi) un Jukku Emīlu (11 gadi) no Austrijas.

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus vuordus, tū salykumus ci formys lobuok lītuot latgaliski. Itūreiz par tū kai latgaliski lobuok pasaceit „ķepa".