Iecavas vēsturi pētām gan ielās, kur tā aplūkojama vides apskates objektā “Ozola acīm”, gan parkā, kas ir atzīstams par vienu no izcilākajiem angļu stila parkiem Latvijā, gan Iecavas sporta un vēstures biedrībā “Arhīvs”.

16.epizode. Jānis Kubilis. Romantiskais un talantīgais aktieris Drāmas teātra studiju pabeidza 1948. gadā un turpmākos teju 50 gadus strādāja tikai šajā teātrī. Filmējies vairākās Rīgas kinostudijas filmās.

PROJEKTS: RE! STARTS: Luīzes Pastores sērijas "Mākslas detektīvi" otrā grāmata "Neredzamais cilvēks" 4 lasījumos. Dramatizējuma autore Laima Matuzāle. Lomās Edmunds Freibergs, Annija Putniņa, Emīls Krūmiņš, Baiba Broka, Ģirts Krūmiņš, Edgars Lipors, Kristaps Ķeselis. Režisors Juris Jonelis. Skaņu režisors Ģirts Bišs. Producente Māra Eglīte.

Turaidas muižas atjaunotajā klaušinieku mājā jauna ekspozīcija “Ceļā uz Latvijas valsti. Klaušinieks. Saimnieks. Pilsonis”. Tas ir stāsts par latviešu zemnieka pašapziņas augšanu, saistībā ar stāstu par zemnieka tikšanu pie savas zemes. Kāpēc dzimtbūšanas atcelšanas Vidzemē divsimtgade būtu ne mazāk svinams atskaites punkts vēsturē kā Latvijas valsts simtgade?

Rakstnieks Zigmunds Skujiņš pats raksta, ka „šo grāmatu varētu saukt par ceļvedi pa rakstnieka vēl neizdzisušajām pēdām”. Grāmata „Aplikācija par rakstnieku un laikmetu” veidota kopā ar rakstnieka meitu Ingu Skujiņu. Gan par labi pazīstamiem un ne tik pazīstamiem Zigmunda Skujiņa darbiem, gan par sānsoli Radio un televīzijas padomē lasa Gundars Āboliņš, komentē Inga Skujiņa.

Pirms vairāk nekā 40 gadiem, 1977. gada “Mikrofona” aptaujā, notika gandrīz vai brīnums. Raimonda Paula un Jāņa Petera regulāri godalgoto dziesmu plejādei pa vidu iespraucās un godpilno 2.vietu ieguva Zigismunds Lorencs - mūziķis, kurš izpildīja paša sarakstītu dziesmu ar Andra Vējāna vārdiem “Ceriņi”. 16.jūnijā Zigismundam Lorencam 70. gadu jubileja.

rezumējam Latvijas handbola izlases vēsturisko sasniegumu - komanda pirmo reizi iekļuvusi Eiropas čempionāta finālturnīrā. Vēl arī ielūkojamies Rīgā aizvadītajā NBA jauno talantu nometnē.

Latviešu Kopības Vācijā arhīvs, kas glabājas Latviešu centra Minsterē ēkā, ir vērtīga, bet līdz galam nesakārtota dažādu vēstures materiālu krātuve. Tajā atrodas liecības par latviešu dzīvi Vācijā pēc Otrā pasaules kara. Daļa no šīs vēstures ir atrodama Latvijas arhīvu krājumos, kā arī muzejā LaPa (Latvijā), kur ir izveidota kolekcija, kas visu laiku tiek papildināta.

14.jūnijā, Komunistiskā terora upuru piemiņas dienā, notika konference “Aizvestajiem”, kuru organizēja fonds “Sibīrijas bērni”. Nu jau divas desmitgades staļinistiskā režīma upuru likteņi ir dokumentālā kino režisores Dzintras Gekas radošā darba vadmotīvs, un no viņas veikuma izaugusi plaša piemiņas kustība, kuras ikgadējā kulminācija ir konference “Aizvestajiem”. Raidījumā konferences “Aizvestajiem” priekšlasījumu fragmenti.

Neticami, bet pēc nedēļas kursim augstu Jāņa guni, pīsim vainagus, aplīgosim laukus un kaimiņus. Negulēsim, bet dancosim un iesim Jāņu rotaļās. Ar kādām līgotnēm šos Jāņus sagaidīs tradicionālās dziedāšanas kopas "Burdons” dalībnieki, klausieties tradicionālās kultūras raidījumā Laika Ritu Raksti.

Rūdolfa Blaumaņa fantastisks viencēliens " Burvis un puķe". Režisors Ēriks Brītiņš, lomās: Herta Naudiņa, Ivars Sietiņš, Inese Ķirsone, Dace Bonāte, Dzintars Belogrudovs, Lāsma Kugrēna, Jānis Skanis, Vaironis Jakāns, Rasma Garne, Jānis Kaijaks un citi.

rezumējam Latvijas handbola izlases vēsturisko sasniegumu - komanda pirmo reizi iekļuvusi Eiropas čempionāta finālturnīrā. Vēl arī ielūkojamies Rīgā aizvadītajā NBA jauno talantu nometnē.

Elīna Šimkus atzīst, ka nozīmīga vieta viņas radošajā biogrāfijā ir senajai mūzikai. 13. jūlijā Rundāles pils Zelta zālē romantisku vakaru lordu un milēdiju iecienītākās 16. gadsimta angļu renesanses mūzikas skaņās aicina izbaudīt dziedātāja Elīna Šimkus, par sava solovakara galveno tēmu pasludinot – mīlestību.

Latvija ir paziņojusi, ka ir pievienojusies to valstu pulciņam, kas lieliem un pārliecinošiem soļiem virzīsies uz to, lai 2050.gadā mēs neradītu emisijas jeb būtu klimata neitrāli. Ko tas īsti nozīmē un vai tas ir reāli iespējams?

Mutes harmoniku spēles leģenda – Tūtss Tīlemans. Nopietna džeza mūziķa karjeru Tūtss sāka vēl Eiropā jau 1949. gadā, uzstājoties Parīzē kopā ar Sidniju Bešē, Čarliju Parkeru, Mailsu Deivisu un Maksu Rouču. 1950. gadā viņš pievienojās Benija Gudmena orķestrim turnejā pa Eiropu.

Atskatāmies uz kādu notikumu, kas risinājās 7.jūnijā, kad visā Latvijā durvis vēra dievnami, lai svinētu Baznīcu nakti. Visu Latviju vienā naktī nav iespējams aptvert, bet, ja tas būtu iespējams un mēs uz mirkli palūkotos uz šo svinēšanu no augšas, mēs noteikti redzētu, cik Latvija bija gaismas pilna, it kā atmodusies. Tādu to darīja cilvēki lielos un mazos dievnamos, viņi dalījās ar savu labo gribu. Raidījuma viesi: Baznīcu nakts organizētājs mūziķis Jurģis Klotiņš, Baldones ev. lut. draudzes mācītājs Juris Morics un viņa dzīvesbiedre Ulrika Morica un priesteris Rihards Racnacis no Siguldas.

Pirms vairāk nekā 40 gadiem, 1977. gada “Mikrofona” aptaujā, notika gandrīz vai brīnums. Raimonda Paula un Jāņa Petera regulāri godalgoto dziesmu plejādei pa vidu iespraucās un godpilno 2.vietu ieguva Zigismunds Lorencs - mūziķis, kurš izpildīja paša sarakstītu dziesmu ar Andra Vējāna vārdiem “Ceriņi”. 16.jūnijā Zigismundam Lorencam 70. gadu jubileja.

Turaidas muižas atjaunotajā klaušinieku mājā jauna ekspozīcija “Ceļā uz Latvijas valsti. Klaušinieks. Saimnieks. Pilsonis”. Tas ir stāsts par latviešu zemnieka pašapziņas augšanu, saistībā ar stāstu par zemnieka tikšanu pie savas zemes. Kāpēc dzimtbūšanas atcelšanas Vidzemē divsimtgade būtu ne mazāk svinams atskaites punkts vēsturē kā Latvijas valsts simtgade?

Rakstnieks Zigmunds Skujiņš pats raksta, ka „šo grāmatu varētu saukt par ceļvedi pa rakstnieka vēl neizdzisušajām pēdām”. Grāmata „Aplikācija par rakstnieku un laikmetu” veidota kopā ar rakstnieka meitu Ingu Skujiņu. Gan par labi pazīstamiem un ne tik pazīstamiem Zigmunda Skujiņa darbiem, gan par sānsoli Radio un televīzijas padomē lasa Gundars Āboliņš, komentē Inga Skujiņa.

Elīna Šimkus atzīst, ka nozīmīga vieta viņas radošajā biogrāfijā ir senajai mūzikai. 13. jūlijā Rundāles pils Zelta zālē romantisku vakaru lordu un milēdiju iecienītākās 16. gadsimta angļu renesanses mūzikas skaņās aicina izbaudīt dziedātāja Elīna Šimkus, par sava solovakara galveno tēmu pasludinot – mīlestību.

Neticami, bet pēc nedēļas kursim augstu Jāņa guni, pīsim vainagus, aplīgosim laukus un kaimiņus. Negulēsim, bet dancosim un iesim Jāņu rotaļās. Ar kādām līgotnēm šos Jāņus sagaidīs tradicionālās dziedāšanas kopas "Burdons dalībnieki dzirdēsit šīs svētdienas tradicionālās kultūras raidījumā Laika Ritu Raksti. Skaņu režisors Māris Lācis, raidījumu sagatavoja Iveta Medene