valdības veidošana, alfas evakuācija, Asv un Tramps, SDV - Lielbritānijas parlaments

Sižets par manuprāt ļoti interesantām un vērtīgām e-grāmatām, kas turklāt lejuplādējamas bez maksas un piedāvā mācīties dažādu tautas instrumentu spēli. Tādas izveidotas nesen,

Kuldīgas muzejā būs greznu izstāde, kuras zīmējis vīrs, kurš bijis izsūtīts.

Par nedzirdīgo bērnu dzirdīgajiem vecākiem - 3.daļa TURPINĀJUMS

Par Porziņģa līgumu? Lancmaņa izstāde par pilīm Eiropā

Dieva vārda spēks un šodienas vēstures gaita. Studijā mācītājs Aldis Zēmele.

“Ja jums ir dārzs un bibliotēka, tad jums nekā netrūkst," ir teicis dārzkopis un selekcionārs Pēteris Upītis. Viņa muzejā uzklausām stāstus par Pētera Upīša darbarīkiem - lenķu mērītāju jeb teodolītu un mikroskopu. Savukārt pie Vecās vācu mācītājmuižas Dobelē uzklausām stāstu par Augustu Bīlenšteinuun  aplūkojam viņa stādīto „liepu apli".

"Maskačkas stāsts". Luīzes Pastores grāmatas radiolasījums. 7.,8.,9. stāsts. Atkārtojums. Režisore Irēna Cērmane. Lasījumu atbalsta Rīgas Dome.

Nepārvērtējams ir ne tikai vācbaltu luterāņu mācītāja, valodnieka, latviešu etnogrāfijas, folkloras pētniecības un arheoloģijas aizsācēja Augusta Bīlenšteina ieguldījums letonikas kā zinātnes nozares dzimšanā. Raidījumā arī par citu Bīlenšteinu  dzimtas pēcteču likteņiem pēc došanās uz Vāciju, par neatslābstošo interesi saglabāt saikni ar Latviju.

Andra Akmentiņa "Skolotāji" noslēdz vēsturisko romānu sēriju "Mēs.Latvija.20. gadsimts". Piecdesmito gadu beigas un sešdesmito sākums. Hruščova atkusnis. Lauku skolotāji, kuriem nākas pārdzīvot varas maiņas. Par "Skolotājiem" stāsta autors Andris Akmentiņš, fragmentus lasa Gundars Āboliņš.

Liekas, tas bija nupat, kad 2014-tā gada septembrī uz Mārupes Kultūras nama skatuves kāpa Žoržs Siksna, Ēriks Kamarūts, Zdislavs Romanovskis, Andris Daņiļenko un Harijs Ūžāns kopā ar vakara gaviļnieci - Māru Krievkalnu, lai godam atzīmētu dziedātājas 70-it gadu jubileju. Šonedēļ - 15. janvārī - Māra varēja atskatīties uz godam aizvadītiem dzīves 75 gadiem.

Pēdējo trīs gadu laikā par Latvijas pilsoņiem kļuvuši divi bijušie Ukrainas izlases pieccīņnieki no Doņeckas reģiona. Kāpēc Latvijā dzimušie un augušie pieccīņnieki pagaidām nespēj konkurēt ar naturalizētajiem sportistiem? Interesējamies par ieceri noteikt prioritāros sporta veidus un tos arī atbilstoši finansēt.

Latvijā ir kāda īpaša pilsēta, kurā cilvēki dzīvo divas dzīves divās valstīs vienā dienā – darba dzīvi Valgā (Igaunija) un mājas dzīvi Valkā (Latvija). Kāda ir dzīve uz robežas un vai šie latvieši sevi uzskata par Latvijas latviešiem vai Igaunijas latviešiem? Vai abu pilsētu iedzīvotāju vairs izjūt robežas starp abām valstīm un vai arī šīs neparastās pilsētas skar iedzīvotāju sarukums? Ieklausāmies Andra un Undas stāstā.

Pirmā pasaules kara laikā, mainoties politiskajiem spēkiem Austrumeiropā, šeit veidojās daudz jaunu valstisko veidojumu. Tajā skaitā bija vairāki tādi, kas līdz savam īstenojumam nemaz nenonāca. Tādi bija arī šeit, Latvijā, Baltijas telpā.

Sandras Vensko raidluga „ Melnais meža strazds". Piedalās aktieri Ligita Dēvica, Aija Dzērve, Jānis Dreiblats, Intars Rešetins, Ainārs Ančevskis, Jūdžins Kvinns. Režisore Diāna Sproģe. Ierakstīts 2005. gadā.

Pēdējo trīs gadu laikā par Latvijas pilsoņiem kļuvuši divi bijušie Ukrainas izlases pieccīņnieki no Doņeckas reģiona. Kāpēc Latvijā dzimušie un augušie pieccīņnieki pagaidām nespēj konkurēt ar naturalizētajiem sportistiem? Interesējamies par ieceri noteikt prioritāros sporta veidus un tos arī atbilstoši finansēt.

“Dievs ar mani izspēlējis joku,” to mūsu viešņa teica, dzīvojot Liepājas Karostā. Taču joki turpinās un nu viņa ir tuvāk Rīgai un klajā nāk viņas jaunā grāmata “Vēja Vīrs un mēs”. Saruna ar spilgtu personību dzīvē un darbā – rakstnieci Andru Manfeldi.

Latvijā tāpat kā citviet pasaulē arvien aktuālāki kļūst droni jeb bizpilota lidaparāti. Latvijā ir arī gana attīstīta arī dronu sacensību kultūra. Kā notiek sacensību lidojumi dronu pasaulē, kā tos iespējams vadīt galvu reibinošā ātrumā un kāpēc braucienu ar dronu sacensību trasē mēdz salīdzināt ar braukšanu F1 sacīkšu trasē?

Laimes gredzens. Pasaku stāsta Kaspars Znotiņš

Lakijs Tompsons bija tās improvizētās mūzikas elites vidū, kura džezu darīja slavenu 20. gadsimta 40., 50. un 60. gados. Viņš bija tas, kurš meta tiltu starp svinga ēras mūziķiem un bi-bopa modernistiem, tomēr par galveno vienmēr mūzikā uzsverot melodiskumu.

Kāpēc kristietībā tik liela nozīme ir žēlsirdībai? Sarunājas kapelāne no ASV Liena Apšukrapša un jurists Patriks Smits (ASV).

Liekas, tas bija nupat, kad 2014-tā gada septembrī uz Mārupes Kultūras nama skatuves kāpa Žoržs Siksna, Ēriks Kamarūts, Zdislavs Romanovskis, Andris Daņiļenko un Harijs Ūžāns kopā ar vakara gaviļnieci - Māru Krievkalnu, lai godam atzīmētu dziedātājas 70-it gadu jubileju. Šonedēļ - 15. janvārī - Māra varēja atskatīties uz godam aizvadītiem dzīves 75 gadiem.

Nepārvērtējams ir ne tikai vācbaltu luterāņu mācītāja, valodnieka, latviešu etnogrāfijas, folkloras pētniecības un arheoloģijas aizsācēja Augusta Bīlenšteina ieguldījums letonikas kā zinātnes nozares dzimšanā. Raidījumā arī par citu Bīlenšteinu  dzimtas pēcteču likteņiem pēc došanās uz Vāciju, par neatslābstošo interesi saglabāt saikni ar Latviju.

Andra Akmentiņa "Skolotāji" noslēdz vēsturisko romānu sēriju "Mēs.Latvija.20. gadsimts". Piecdesmito gadu beigas un sešdesmito sākums. Hruščova atkusnis. Lauku skolotāji, kuriem nākas pārdzīvot varas maiņas. Par "Skolotājiem" stāsta autors Andris Akmentiņš, fragmentus lasa Gundars Āboliņš.

“Dievs ar mani izspēlējis joku,” to mūsu viešņa teica, dzīvojot Liepājas Karostā. Taču joki turpinās un nu viņa ir tuvāk Rīgai un klajā nāk viņas jaunā grāmata “Vēja Vīrs un mēs”. Saruna ar spilgtu personību dzīvē un darbā – rakstnieci Andru Manfeldi.

Atkārtojums