Jau vairākus gadus Labrītā laiku palaikam varam dzirdēt par aktuāliem notikumiem Kurzemē no reģionālā laikraksta Kurzemnieks. Kas gan ir ie pāris gadi salīdzinājumā, piemēram, ar vairāk kā 100 gadiem? Rīt laikraksts Kurzemnieks svinēs savu 110 gadu jubileju. Tas patiesi ir sasniegums, tas ir vairāk nekā gadsimts un varen liels gadu skaitlis vienai avīzei. Uz jubileju pulcēsies visi esošie un bijušie darbinieki, bet vairāk par laikraksta vēsturi un to, kā avīzei izdevies tik ilgu mūžu nodzīvot, mums pastāstīs Kurzemnieka galvenā redaktore Daiga Bitiniece.

Eiropas Savienības līmenī ir pieņemti daudzi normatīvie akti, kas uzsver kultūras un radošā sektora pieaugošo lomu, taču izpratne par radošo personu aizsardzību un īpašā statusa nepieciešamību iztrūkst. To šorīt intervijā Latvijas Radio 1 atzina Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Dace Melbārde (Nacionālā apvienība).

Pēc viņas ierosinājuma EP pētīs radošo personu statusu Eiropā. Melbārde norādīja, ka Eiropas valstīs ir mēģinājumi no dažādu valsts institūciju puses ieviest cenzūrai līdzīgus ierobežojumus. Ne tikai Latvijā, bet arī citur Eiropas Savienībā politiķi ne vienmēr izprot kultūras jomas darbiniekus.

Kāpēc bebram ir oranži zobi - atbildi uz šo jautājumu meklēs rīt Dabas muzeja rīkotā pasākumā ģimenēm ar nosaukumu Noslēpumainais gada dzīvnieks - Una Bērziņa, dabas muzeja pedagoģe.

Modernā krievu dzeja – tas ir vesels kontinents, kuru iepazīt ir ļoti aizraujoši un bagātinoši – ir pārliecināts dzejnieks un literatūrzinātnieks Kristaps Vecgrāvis. Viņš arī bijis viens no krievu dzejai veltītās antoloģijas „Dziedāšanas sezona” veidotājiem. Antoloģija ir ilgi lolota, un tajā 11 krievu mūsdienu dzejnieku darbi ir lasāmi četru latviešu dzejnieku atdzejojumos. Grāmatā iekļautā dzeja ir teju neaptverami daudzveidīga kā satura, tā valodas līdzekļu ziņā. Antoloģijas atvēršanas svētki notiks 24.janvārī Raiņa un Aspazijas muzejā.

Tuvākajā pusstundā pievērsīsimies šīs nedēļas Eiropas aktualitātēm. Par tām sīkāk stāstīs Uģis Lībietis. Dzirdēsiet arī viņa sarunu ar Minskā bāzētā Eiropas transformācijas centra vecāko analītiķi Andreju Jegorovu. Sarunas temats būs Baltkrievija, jo pēdējo mēnešu laikā pastiprinājusies naftas piegāžu krīze ar Krieviju. Izskanējis aicinājums meklēt alternatīvus energoresursu piegādes veidus. Daži eksperti jau runā, ka Minska atkal ir sākusi pastiprināti skatīties Eiropas Savienības virzienā.

Latvijas radio 3 Klasika programmu vadītāja Rūta Paula par sestdienas tiešraidi.

Vēl 2018.gadā veikta tūristu aptauja Latvijas lielākajās pilsētās liecina, ka 69% no viņiem labprāt apmeklētu mūsu valsts dabas teritorijas, nevis tikai apskatītu Rīgas centru. Diemžēl nozares speciālisti uzskata, ka ar tūristu nogādāšanu pie dabas krūts mēs esam vēl bērnu autiņu stadijā. Vai šādam pesimismam ir pamats

Pārmaiņas nekad vairs nebūs tik lēnas, kādas tās ir tagad – šo teikumu, runājot par pārmaiņām, kas skar pasauli, esam dzirdējuši daudz pagājušajā gadā, un varam būt droši, ka to dzirdēsim vēl un vēl. Ko tad sola tehnoloģiju pasaulei šis gads un kas no aizvadītā gada notikumiem tehnoloģijās ietekmēs mūsu ikdienas dzīvi arī šogad?

“Džokers”, “Mazās sievietes”, “Laulības stāsts, “1917”, “Reiz Holivudā “un “Parazīts” - tās ir dažas no Oskara balvai izvirzītajām filmām, kuras var redzēt arī kinoteātros Latvijā un kuras šodien pārlūkojam kopā ar ekspertiem.

„Ir tikai nojausma par ainavu, vairāk redzams gaiss, debesis,” tā savus jaunākos darbus raksturo pati māksliniece Madara Neikena, kuras personālizstāde aplūkojama galerijā „Daugava”. Izstādei dots darbiem atbilstošs nosaukums „Gaistoši”, jo māksliniece atspoguļojusi mirkļus dabā, kas dažkārt notverami vien īsu mirkli.

Saskaņa Rīgas domē iesniedz parakstus par Burova atlaišanu

Rēzeknes pašvaldības budžetā izdevumi par 16.9 miljoniem lielāki nekā ieņēmumi

ANO Pasaules veselības organizācija neizsludināja globālu trauksmi.

Trampa Tuvo Austrumu miera plānu paredzēts publiskot tuvāko dienu laikā

Krustpunktā "Brīvais mikrofons" piektdienās pieejams no pusvieniem līdz vieniem, un šoreiz klausītāju zvanus uzklausīs raidījuma vadītāja Māra Jansone un Latvijas Universitātes profesors Mārcis Auziņš.

Nedēļas notikumus komentē laikraksta "Neatkarīgā Rīta Avīze" žurnāliste Ilze Veģe, žurnāla „Sestdiena” galvenā redaktore Lauma Spridzāne, TV24 žurnālists Kārlis Streips un raidījuma „Krustpunktā” vadītāji Aidis Tomsons un Māra Jansone.

Māksliniece Līva Eihmane savu pirmo grāmatu “Puiku alfabēts” – gan tekstu, gan ilustrācijas – savulaik radījusi, lai iedvesmotu dēlu Ernestu iemācīties burtus. Šajā neparastajā ābecē darbojas astoņkājis, mūmija, zombijs Zigis un citi mošķi.

Ik gadu barikāžu atceres laikā Rēzeknes novada Bērzgales pagastā vietējie iedzīvotāji, daudzi no kuriem bija barikāžu aculiecinieki un aktīvi līdzdalībnieki, rīko atmiņu pēcpusdienu, lai kopīgi pieminētu būtisko Latvijai laiku, kā arī lai pieredzēto pastāstītu vietējai jaunākajai paaudzei - skolēniem. Ar barikāžu laika spilgtākajiem atmiņā palikušajiem notikumiem pēc atceres pasākuma bērzgalieši dalās arī "Latgolys stuņdei".

Vēl līdz 22. februārim Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Majoros izstādē "Ilmārs Blumbergs. Beigas ir"  eksponēti zīmējumi un nelieli tēlniecības darbi no mākslinieka personiskā arhīva – pašportretu sērija „Tas pats” (1996–2011), kā arī zīmējumu cikls „Tenerife 2015”.

Otro reizi rallija “Sarma” 45 gadu pastāvēšanas vēsturē ziema to ir pievīlusi, tādēļ rallija organizators ir pieņēmis lēmumu 8. februārī paredzēto ralliju “Sarma 2020” atcelt. Latvijā nenotiks arī ziemas orientēšanās čempionāts.

Tādi esam

Ceļojums deviņu gadu garumā, kurš pārtapis grāmatā - tā varētu raksturot ilggadējā Gaujas Nacionālā parka inspektora Māra Mitrevica un jauno dabas reindžeru kopdarbā tapušo ceļvedi - albūmu, kas veltīts Gaujai. Šis ceļvedis- albūms "No Elkas kalna līdz jūrai ir gan foto stāsts par ceļā piedzīvoto, gan arī plašs izziņas materiāls par augiem, dzīvniekiem, zivīm, Gaujas pietekām un arī kādreizējo plostnieka amatu. Ar šīs Gaujai veltītās grāmatas izveides iniciatoru un arī autoru Māri Mitrevicu tikās Vidzemes korespondente Gunta Matisone.

Kultūras afiša

Latviešu simfoniskās mūzikas Lielkoncerts ar translāciju LR3, pasākumi Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā, Jaunā gada svinības Siguldā piedāvā Ķīnas kultūras centrs.

Šī diena vēsturē

Vēsturē ir zināmi vairāki zelta drudži. Zeltu meklēja Brazīlijā, Krievijā, Austrālijā… Visvairāk zelta drudžus ir piedzīvojusi Ziemeļamerika. Daži brīnumaini bagātības stāsti, simtiem salauztu likteņu, tūkstošiem vilšanos… Visslavenākais zelta drudzis sākās Kalifornijā 1848. gadā 24. janvārī.

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) uzskata, ka galīgais lēmums par Valsts drošības dienesta (VDD) jaunās ēkas būvniecību izraudzītajā vietā Rīgā, VEF rajonā, jāpieņem valdībai un Nacionālās drošības padomei.

Valsts Kontrole atzinusi, ka daudzdzīvokļu ēku drošība Latvijā ir neapmierinoša. Pašvaldību savienības rīcībā esošie dati liecina, ka 22,7% no visa Latvijā esošā dzīvojamā fonda ir sliktā tehniskā stāvoklī. Kas izdarīts pēdējos gados? Izmantojot “ Altum” daudzdzīvokļu māju siltināšanas programmu, ar ES atbalstu par 166 miljoniem eiro nosiltināti 10% daudzdzīvokļu māju. Ko plāno darīt valdība un ko rosina pašvaldības, lai sakārtotu dzīvojamo fondu?

Rīgas domes "Saskaņas frakcija iesniedz parakstus par Rīgas mēra Burova atlaišanu,

13.janvāra bulvāris, zaļā kanālmala un autoosta zem dzelzceļa - diskutē par "Rail Baltica" Rīgas centra vīziju,

Tirdzniecības centriem konkurences dēļ grūtāk noturēt apgrozījuma apjomu,

Bulgārija apsūdz vēl divus Krievijas diplomātus spiegošanā,

Polijas parlaments apstiprina strīdīgo likumprojektu par tiesnešu disciplinārsodiem. Eiropas Komisija pauž bažas par tiesiskumu šajā valstī.

Krustpunktā "Brīvais mikrofons" piektdienās pieejams no pusvieniem līdz vieniem, un šoreiz klausītāju zvanus uzklausīs raidījuma vadītāja Māra Jansone un Latvijas Universitātes profesors Mārcis Auziņš.

Kārtējā sērijas “Aiz apvāršņa” Pētera Struberga sarakstītā grāmata "Papua Jaungvineja tuvplānā. Bijušo cilvēkēdāju zeme" aicina doties piedzīvojumiem bagātā ceļojumā. Nenogurdināmais pasaules apceļotājs regulāri publicē ceļojumu aprakstus, rakstījis arī dzejoļus un humoreskas. Atmodas laikā darbojies Latvijas Tautas frontē un 1991. gada barikāžu dienās Doma laukumā apsargājis Radio māju.

Vēl 2018.gadā veikta tūristu aptauja Latvijas lielākajās pilsētās liecina, ka 69% no viņiem labprāt apmeklētu mūsu valsts dabas teritorijas, nevis tikai apskatītu Rīgas centru. Diemžēl nozares speciālisti uzskata, ka ar tūristu nogādāšanu pie dabas krūts mēs esam vēl bērnu autiņu stadijā. Vai šādam pesimismam ir pamats

Zaķa lūpa. Pasaku stāsta Antra Liedskalniņa

Nedēļas notikumus komentē laikraksta "Neatkarīgā Rīta Avīze" žurnāliste Ilze Veģe, žurnāla „Sestdiena” galvenā redaktore Lauma Spridzāne, TV24 žurnālists Kārlis Streips un raidījuma „Krustpunktā” vadītāji Aidis Tomsons un Māra Jansone.

Piedāvājam noklausīties Alena Eikborna lugas "Kā mīl tā otra puse" fragmentus Dailes teātra iestudējumā. Tulkojusi Elga Sakse. Režisors Arnis Ozols. 1997.gada ieraksts.

Krustpunktā "Brīvais mikrofons" piektdienās pieejams no pusvieniem līdz vieniem, un šoreiz klausītāju zvanus uzklausīs raidījuma vadītāja Māra Jansone un Latvijas Universitātes profesors Mārcis Auziņš.

“Džokers”, “Mazās sievietes”, “Laulības stāsts, “1917”, “Reiz Holivudā “un “Parazīts” - tās ir dažas no Oskara balvai izvirzītajām filmām, kuras var redzēt arī kinoteātros Latvijā un kuras šodien pārlūkojam kopā ar ekspertiem.

Kārtējā sērijas “Aiz apvāršņa” Pētera Struberga sarakstītā grāmata "Papua Jaungvineja tuvplānā. Bijušo cilvēkēdāju zeme" aicina doties piedzīvojumiem bagātā ceļojumā. Nenogurdināmais pasaules apceļotājs regulāri publicē ceļojumu aprakstus, rakstījis arī dzejoļus un humoreskas. Atmodas laikā darbojies Latvijas Tautas frontē un 1991. gada barikāžu dienās Doma laukumā apsargājis Radio māju.

ATKĀRTOJUMS. Barikāžu laika atmiņas. Rēzeknes novada Bērzgales pagasta iedzīvotāju piedzīvotais un apjaustais

Māksliniece Līva Eihmane savu pirmo grāmatu “Puiku alfabēts” – gan tekstu, gan ilustrācijas – savulaik radījusi, lai iedvesmotu dēlu Ernestu iemācīties burtus. Šajā neparastajā ābecē darbojas astoņkājis, mūmija, zombijs Zigis un citi mošķi.

Pārmaiņas nekad vairs nebūs tik lēnas, kādas tās ir tagad – šo teikumu, runājot par pārmaiņām, kas skar pasauli, esam dzirdējuši daudz pagājušajā gadā, un varam būt droši, ka to dzirdēsim vēl un vēl. Ko tad sola tehnoloģiju pasaulei šis gads un kas no aizvadītā gada notikumiem tehnoloģijās ietekmēs mūsu ikdienas dzīvi arī šogad?