Šī diena vēsturē.
*
Gada pirmo trīs mēnešu dati uzrāda būtisku kāpumu jaunu automašīnu tirdzniecībā – darījumu skaits pret pērno gadu audzis par vairāk nekā piekto daļu, un šis temps ir divreiz lielāks nekā citur Eiropā. Skaitļus uz augšu gan «dzen» valsts uzņēmumu un iestāžu pēdējā laika lielie iepirkumi. Taču pieprasījums turpina kāpt arī pēc mazlietotiem braucamajiem, turklāt tādiem, ar ko izbraukt mūsu izdangātos ceļus. Taču bankas esot kūtras naudas aizdevējas.
*
Sabiedrībā joprojām turpinās karstas diskusijas, ko darīt ar padomju okupācijas laika pieminekļiem, un šodien ar savu redzējumu par šo jautājumu klajā nāks mākslas zinātnieki. Diskusija notiks pulksten 18:00 Mākslas akadēmijā, un to rīko nesen izveidotā Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība. Vai publiskajā telpā ir vieta tikai ideoloģiski viennozīmīgam skatījumam uz pagātni? Vai mākslas vērtības var nošķirt no politiskā konteksta? Kā citas valstis ir risinājušas līdzīgas situācijas? Tie būs daži no diskusijā apspriestajiem jautājumiem.

Laika ziņas.
*
Reģionu notikumu afiša.
*
Šobrīd 32-vos Latvijas novados līdz jūnija beigām ir izsludināta ārkārtējā situācija egļu astoņzobu mizgrauža ierobežošanai. Visvairāk šis kaitēklis ir savairojies egļu audzēs Vidzemē, piemēram, Valmieras novadā ir tikai viens pagasts, kurā nav spēkā ārkārtējā situācija. Valsts meža dienesta speciālisti arī vērtē, ka aizvadītās ziemas mizgrauzim ir bijušas labvēlīgas un, ja būs silts pavasaris un vasara, tad postījumi var būt pat ļoti lieli. Kā rīkoties mežu īpašniekiem, lai kaitēkļa postījumu ierobežotu?
*
Cēsīs, pilsētas Cīrulīšu dzīvojamajā rajonā vasarā durvis vērs Kosmosa izziņas centrs. Paredzams, ka tas piesaistīs gana lielu pilsētnieku un pilsētas viesu interesi, kas savukārt ir iespēja minēto Cīrulīšu rajonu padarīt vēl pievilcīgāku gan iedzīvotājiem, gan viesiem un arī investīcijām. Lai runātu par iespējamo uzņēmēju darbošanos Cīrulīšos, kā arī šī rajona attīstības iespējām, ar uzņēmējiem tikusies pašvaldība.

Šodien, 12. aprīlī, atklāj Tieslietu akadēmiju, kur turpmāk nodrošinās esošo tiesnešu, prokuroru, to palīgu, kā arī tiesu darbinieku un izmeklētāju pastāvīgu apmācību. Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere no "Jaunās Vienotības" Latvijas Radio teica, ka jurists gluži kā mediķis ir jāsaista ar mūžizglītību, turklāt nākotnē būs jārisina arī problēma par juristu nespēju nokārtot vienoto eksāmenu jurisprudencē.

Gada pirmo trīs mēnešu dati uzrāda būtisku kāpumu jaunu automašīnu tirdzniecībā – darījumu skaits pret pērno gadu audzis par vairāk nekā piekto daļu, un šis temps ir divreiz lielāks nekā citur Eiropā. Skaitļus uz augšu gan "dzen" valsts uzņēmumu un iestāžu pēdējā laika lielie iepirkumi. Taču pieprasījums turpina kāpt arī pēc mazlietotiem braucamajiem, turklāt tādiem, ar ko izbraukt mūsu izdangātos ceļus. Taču bankas esot kūtras naudas aizdevējas.

Pirms nedaudz vairāk nekā mēneša Saeima pieņēma šī gada budžetu. Viena no prioritārajām jomām ir drošība. Iekšlietu resors jau vairāku gadu garumā samierinājies ar nepietiekamu finansējumu. Kaut arī šī gada budžets viesis cerības, tas joprojām neatrisina darbinieku trūkumu. Nozares ministrs budžetu nosaucis par cerību budžetu, jo ir lieli ilgtermiņa ieguldījumi nākotnei, taču kā ir ar šo brīdī? Vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests pārtrauks uz laiku slēgt posteņus?

Sabiedrībā joprojām turpinās karstas diskusijas, ko darīt ar padomju okupācijas laika pieminekļiem, un šodien ar savu redzējumu par šo jautājumu klajā nāks mākslas zinātnieki. Diskusija notiks pulksten 18 Mākslas akadēmijā, un to rīko nesen izveidotā Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība.

Skatoties no vides ilgtspējas aspekta, ideālā variantā mēs varētu iztikt bez pārtikas un citu preču iepakojuma. Bet tas nav praktiski iespējams, kaut vai pārtikas drošības dēļ. Tāpēc saprātīgs kompromiss varētu būt apritīgs iepakojums. Par  apritīgu iepakojumu un tā lietošanas perspektīvu interesējamies raidījumā.

Lielie plēsēji Latvijas dabā ir mūsu lepnums un vienlaikus arī posts. Kādas ir cilvēka attiecības ar plēsīgajiem dzīvniekiem savvaļā mūsu teritorijā?

13. aprīlī, plkst. 19.00 Lielajā ģildē cikla “LNSO kamermūzika” koncerta uzmanības centrā būs atzinību guvušais "NYX Trio", kurā muzicē Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) flautu grupas mūziķe Anete Toča, otro vijoļu mūziķe Tatjana Ostrovska un pianiste Ieva Sarja.

* Vismaz šajā mācību gadā ģimnāzijas varēs rīkot iestājpārbaudījumus papildu valsts eksāmeniem, tāpat kā līdz šim
* Aizdomas par LOK prezidenta iespējamo interešu konfliktu nonākušas arī parlamenta darba kārtībā - situāciju plāno apspriest Saeimas Sporta apakškomisijā
* Zelenskis aicina Ukrainas sabiedrību sasparoties, jo uzvaru karā esot jāizcīna visai valstij, nevis tikai karavīriem frontē

Šis gads Latvijā aizrit Lībiešu mantojuma zīmē. Šopavasar pirmie nozīmīgie pasākumi jau aizvadīti, līdzās Latvijas karogam plīvo arī lībiešu zaļi balti zilais. Pasākumus kuplina ne tikai tie, kuri Lībiešu krastam piederīgi vai to iemīlējuši, bet parādās arī citi interesenti. Lībiešu mantojuma gads Latvijā norit pirmo reizi. Vai šī unikālā iespēja ļauj otrai Latvijas pamattautai kļūt saredzētākai un sadzirdētākai?

Krustpunktā diskusija: Vai brīvdienās vajadzētu slēgt lielveikalus arī Latvijā?

Šogad no Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas fakultātes nācies atskaitīt piecus studentus nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Līdzīgas problēmas ir arī citās augstskolās. Raidījumā skaidrosim problēmas iemeslus un lūkosim meklēt risinājumus.

Pēdējā mēneša laikā jaunu spriedzes līmeni sasniegušas attiecības starp patriotiski noskaņoto Ukrainas sabiedrības daļu un tiem, kuri atbalsta ar Maskavas patriarhātu saistīto pareizticīgo baznīcu Ukrainā. Krievijā tiesā Putina režīma opozicionāru Vladimiru Kara-Murzu.

Turpinoties Krievijas vispārējam iebrukumam, Ukrainā aizsākušies procesi arestēto Krievijas valsts un tās oligarhiem piederošo īpašumu konfiskācijai.

Patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri Latvijā pieauga par 0,7%.

Šogad plāno tomēr ļaut iestājpārbaudījumus ģimnāzijās; par nākamajiem gadiem – vēl vērtēs.

Rokoperu „Lāčplēsis” pirmoreiz uzvedīs eposa darbības vietā Lielvārdē.

Bērnu slimnīcā top jauna Neatliekamās palīdzības nodaļa un Ambulatorās veselības centrs.

Rīgas centrā ievieš 30 km ātruma ierobežojuma zonu.

Šis gads Latvijā aizrit Lībiešu mantojuma zīmē. Šopavasar pirmie nozīmīgie pasākumi jau aizvadīti, līdzās Latvijas karogam plīvo arī lībiešu zaļi balti zilais. Pasākumus kuplina ne tikai tie, kuri Lībiešu krastam piederīgi vai to iemīlējuši, bet parādās arī citi interesenti. Lībiešu mantojuma gads Latvijā norit pirmo reizi. Vai šī unikālā iespēja ļauj otrai Latvijas pamattautai kļūt saredzētākai un sadzirdētākai?

15. aprīlī Rīgā, “Hanzas peronā”, norisināsies Latvijas Fizikas festivāls. Festivāla un konkursa rīkotāju mērķis ir pievērst uzmanību eksakto priekšmetu izglītībai Latvijā. Starpbrīdī par gaidāmo festivālu stāsta fizikas entuziasts, FIZMIX projekta vadītājs Raitis Streičs.

15. aprīlī Rīgā, “Hanzas peronā”, norisināsies Latvijas Fizikas festivāls. Festivāla un konkursa rīkotāju mērķis ir pievērst uzmanību eksakto priekšmetu izglītībai Latvijā. Starpbrīdī par gaidāmo festivālu stāsta fizikas entuziasts, FIZMIX projekta vadītājs Raitis Streičs.

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar NATO Stratēģiskās komunikācijas un izcilības centra vadošu ekspertu Jāni Karlsbergu par kodolkara draudiem, par to, vai Putinam ir atomkara plāns, par Ukrainas kara beigu scenārijiem, kara ilgumu un Latvijas pozīciju šajā karā.

Artūrs Forsts ir digitālās reklāmas aģentūras „MIXD” dibinātājs un vadītājs. Artūrs ir ieguvis izglītību Kanādā. Atgriežoties Latvijā, viņš izmēģināja spēkus dažādās nozarēs. Būtisks pagrieziena punkts viņa personības izaugsmē bija situācija, kad krasi mainījās ģimenes finansiālais stāvoklis. Straujās pārmaiņas un finansiālie izaicinājumi, ko tās nesa, lika Artūram paraudzīties uz pasauli citām acīm.

Skatoties no vides ilgtspējas aspekta, ideālā variantā mēs varētu iztikt bez pārtikas un citu preču iepakojuma. Bet tas nav praktiski iespējams, kaut vai pārtikas drošības dēļ. Tāpēc saprātīgs kompromiss varētu būt apritīgs iepakojums. Par  apritīgu iepakojumu un tā lietošanas perspektīvu interesējamies raidījumā.

Vearai Singajevskai 100!
Vakara pasaciņu cikls „Kopā ar Vinniju Pūku Kā strazdam stabuli skaņoja. Pasaku stāsta Harijs Misiņš

Krustpunktā diskusija: Vai brīvdienās vajadzētu slēgt lielveikalus arī Latvijā?

Pirmatskaņojums Radioteātrī. Latgaliešu literātes Ilzes Spergas stāstu krājuma "Dzeiveiba" radio lasījumi. 2.lasījums - stāsts "Puika mežā".

Šis gads Latvijā aizrit Lībiešu mantojuma zīmē. Šopavasar pirmie nozīmīgie pasākumi jau aizvadīti, līdzās Latvijas karogam plīvo arī lībiešu zaļi balti zilais. Pasākumus kuplina ne tikai tie, kuri Lībiešu krastam piederīgi vai to iemīlējuši, bet parādās arī citi interesenti. Lībiešu mantojuma gads Latvijā norit pirmo reizi. Vai šī unikālā iespēja ļauj otrai Latvijas pamattautai kļūt saredzētākai un sadzirdētākai?

13. aprīlī, plkst. 19.00 Lielajā ģildē cikla “LNSO kamermūzika” koncerta uzmanības centrā būs atzinību guvušais "NYX Trio", kurā muzicē Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) flautu grupas mūziķe Anete Toča, otro vijoļu mūziķe Tatjana Ostrovska un pianiste Ieva Sarja.

Lielie plēsēji Latvijas dabā ir mūsu lepnums un vienlaikus arī posts. Kādas ir cilvēka attiecības ar plēsīgajiem dzīvniekiem savvaļā mūsu teritorijā?

Artūrs Forsts ir digitālās reklāmas aģentūras „MIXD” dibinātājs un vadītājs. Artūrs ir ieguvis izglītību Kanādā. Atgriežoties Latvijā, viņš izmēģināja spēkus dažādās nozarēs. Būtisks pagrieziena punkts viņa personības izaugsmē bija situācija, kad krasi mainījās ģimenes finansiālais stāvoklis. Straujās pārmaiņas un finansiālie izaicinājumi, ko tās nesa, lika Artūram paraudzīties uz pasauli citām acīm.

Pēdējā mēneša laikā jaunu spriedzes līmeni sasniegušas attiecības starp patriotiski noskaņoto Ukrainas sabiedrības daļu un tiem, kuri atbalsta ar Maskavas patriarhātu saistīto pareizticīgo baznīcu Ukrainā. Krievijā tiesā Putina režīma opozicionāru Vladimiru Kara-Murzu.

Šogad no Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas fakultātes nācies atskaitīt piecus studentus nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Līdzīgas problēmas ir arī citās augstskolās. Raidījumā skaidrosim problēmas iemeslus un lūkosim meklēt risinājumus.