Latvijā varētu sagriezt vēl 12 zvejas kuģus, kas bija specializēti mencu zvejai. Šoreiz tas saistīts ar mencu zvejas aizliegumiem. Atbalstu zvejas kuģu sagriešanai paredz ES apstiprinātā regula. Plānots, ka MK noteikumi par sagriešanas kārtību Latvijā varētu tikt pieņemti līdz šī gada beigām. Vienlaikus šiem mencu sargāšanas plāniem, šonedēļ stājas spēkā vēl kāds aizliegums - zvejot ar tīkliem no Pāvilostas līdz Latvijas dienvidu piekrastes galam, kas liedz doties pilnvērtīgā zvejā daļai piekrastes zvejnieku.

*

Atšķirībā no tām pašvaldībām, kas gaidīja valsts iepirkumu, Jaunjelgavas novadā jauniešu centra darbinieces ir sašuvušas maskas trūcīgajiem un mazturīgajiem. Bet Skrīveros sociālajam dienestam nāca palīgā vietējā senioru biedrība.

Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) valde iestājas par izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) demisijas pieprasīšanu, taču kādu lēmumu šodienas sēdē pieņems arodbiedrības padome, pagaidām grūti prognozēt. To intervijā Latvijas Radio atzina arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga.

Viņa pastāstīja, ka arodbiedrība ir saņēmusi ministrijas atbildes uz neskaidriem jautājumiem, daļa no tām gan bijušas formālas. Līdz ar to varot teikt, ka saistībā ar plānoto izglītības reformu nav panākta saprašanās.

Jau vairāku gadu garumā dažādu jomu eksperti un mākslinieki īsteno projektu 'Izzinot sarežģīto pagātni', kurā pēta dažādu nēertu un sarežģītu vēstures notikumu ietekmi uz šodienu. Projekts ir starptautisks un veltīts Baltijas un Austrumeiropas pagātnes mantojumam. Līdz šim jau notikusi konference un vēl citi pasākumi, bet šīs nedēļas nogalē projekts vainagosies ar mākslas izstādi Rīgā, Nacionālajā mākslas muzejā. Izstādei dots nosaukums 'Neērtās pagātnes. Saistītās pasaules'.

Jau vairāku gadu garumā dažādu jomu eksperti un mākslinieki īsteno projektu "Izzinot sarežģīto pagātni", kurā pēta dažādu nēertu un sarežģītu vēstures notikumu ietekmi uz šodienu. Projekts ir starptautisks un veltīts Baltijas un Austrumeiropas pagātnes mantojumam. Līdz šim jau notikusi konference un vēl citi pasākumi, bet šīs nedēļas nogalē projekts vainagosies ar mākslas izstādi Rīgā, Nacionālajā mākslas muzejā. Izstādei dots nosaukums "Neērtās pagātnes. Saistītās pasaules", un tajā būs skatāmi dažādu žanru mākslas darbi no astoņām valstīm, kas pievēršas holokaustam, deportācijām un citām ļoti skaudrām pagātnes pieredzēm, pētot to ietekmi uz mūsu šodienu.

Ar vardarbību nereti asociējas fiziska spēka pielietošana, taču visizplatītākā un tajā pašā laikā visgrūtāk atpazīstamākā vardarbības forma ir tieši emocionālā vardarbība. Tā atšķirībā no konflikta ir ilgstoša un var radīt pat psiholoģiskus traucējumus cietušajam. Nereti gan emocionālā vardarbība var pāraugt pat līdz fiziskā spēka pielietošanai. Jekaterinas stāsts raksturo šo situāciju.

Decembris ik gadu ir tas laiks, kad uz sēdi pulcējas Nacionālās sporta padomes dalībnieki, lai lemtu par prēmiju piešķiršanu par izciliem sasniegumiem sportā. Šāda kārtība bijusi jau gadiem, bet šogad decembrī gaidāma pēdējā reize, kad prēmijas dalīs pēc šī principa. Izglītības un zinātnes ministrija strādā pie jauna sportistu prēmēšanas koncepta, bet nav vēl skaidri zināms, kad tas tiks ieviests. Līdzšinējai kārtībai bija vairāki trūkumi, kas pie valsts naudas ļāva tikt arī sportista draugiem un radiem, tieši nepiedaloties augstu rezultātu sasniegšanā.

Arī telpaugiem, kuriem gādīgi saimnieki nodrošina mūžīgo vasaru, rudens un ziemas laikā tomēr ir nepieciešams miera periods. Par telpaugu kopšanu ziemas laikā stāsta un uz klausītāju jautājumiem atbild Nacionālā botāniskā dārza Oranžēriju augu nodaļas vadītāja Zane Purne.

 

 

Cik tāls ir ceļš no varonības līdz vardarbībai? Droši vien vismaz daļēju atbildi varam gūt, pētot karavīru dzīves stāstus. Ko mēs zinām par Latvijas karavīru spēju tikt pāri kara pieredzei agrāk un kā ar karavīriem Latvijā un pasaulē strādā mūsdienās, lai pēc misijām mājās atgrieztos aizvien cilvēki, ne varmākas?

“Dzejoļi pēc mūsu ēras”- ar savu jaunāko dzejoļu krājumu iepazīstina dzejniece Ingmāra Balode.

Ciklā „Dailes teātra gadsimts” ielūkosimies divās Dailes studijās – 4.studija audzināta režisora Pētera Pētersona vadībā, savukārt 5.studiju Dailes teātrim izskolo Arnolds Liniņš un Aina Matīsa.

Covid-19 izplatības ierobežošanai 12-t pašvaldībās spēkā būs stingrāki noteikumi. Ar ko jārēķinās iedzīvotājiem?

Pašvaldības cer, ka jaunais ministrs ne tikai runās, bet arī klausīsies

Baltkrievijā šodien ierodas Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

Sazināmies ar reģionālajiem žurnālistiem, lai uzzinātu, kā reģionos uztver norises valstī un kādas šobrīd ir vietējās aktualitātes. Šoreiz pievēršamies aktualitātēm Zemgalē. Komentē laikraksta "Bauskas Dzīve" žurnālists Uldis Varnevičs.

Par Covid ierobežojumiem, nākamā gada budžeta un to pavadošo nodokļu likuma izmaiņu pieņemšanu arī citām valdības aktualitātēm izjautājam ministru prezidentu Krišjāni Kariņu.

Attālināto mācību laikā skolēniem pusdienu vietā tiek nodrošinātas pārtikas pakas, bet to sastāvs ir ļoti dažāds un nereti ir neatbilstošs veselīga uztura priekšrakstiem. Kā to mainīt?

Ārkārtīgi nozīmīga loma cīņā par Latvijas valstiskuma atjaunošanu pagājušā gadsimta 80.gados un 90. gadu sākumā bija paralēliem un saistītiem procesiem citās toreizējās Padomju Savienības republikās un arī PSRS satelītvalstīs.

Pateicība ceļam – tā rakstniece Kristīne Ulberga īsi formulē, kāpēc rakstījusi romānu „Kariete uz Santjago”. Šī ir Kristīnes Ulbergas sestā prozas grāmata. 2015.gadā rakstniece nostaigāja Santjago svētceļojuma 900 kilometrus, un šis ceļojums arī ir grāmatas sižeta pamatā. Turklāt rakstot Kristīne Ulberga ceļu izgājusi it kā otrreiz.

Pandēmijas laikā Latvijā pieaug seksuālā vardarbība pret sievietēm no intīmā partnera. 25. novembrī pasaulē atzīmē Starptautisko dienu vardarbības pret sievietēm izskaušanai. Latvijā, tāpat kā daudzviet citur, Covid -19 ierobežojumu dēļ nevarēs notikt publiski pasākumi, lai pievērstu uzmanību problēmai, kas visā pasaulē ir samilzusi pandēmijas laikā.

Tādi esam

Pandēmijas laikā tapis mākslas darbs, kas citos apstākļos varbūt nebūtu nonācis Liepājas pludmalē. Šobrīd jūras krastā apskatāms mākslinieka Ērika Boža veidotais darbs "Vēja paviljons, kas tapis no veciem logu un durvju rāmjiem, veidojot slīpu objektu, kur patverties no vēja. Tas ir viens no atbalstītajiem projektiem Latvijā, kas īstenots publiskās mākslas programmas "Kopā ietvaros, lai vizuālās mākslas pārstāvjiem ļautu pārvarēt Covid -19 krīzi. Ar autoru sazinājās Inga Ozola.

Kultūras afiša

Latvijas izcelsmes krieva Artura Jurkeviča un gruzīna Malhaza Džadžanidzes grāmata "Apbedītais vīnogulājs". Par krievijas iebrukumu Gruzijā 1992. gadā.

Šī diena vēsturē

Jaunajai Latvijas valstij pēc tās nodibināšanas 1918. gada 18. novembrī bija ārkārtīgi svarīgi gūt starptautisku atzīšanu. Viens no pirmajiem nozīmīgajiem panākumiem šai ziņā bija Vācijas valdības atzīšana de facto, par kuru Vācijas pilnvarotais pārstāvis Latvijā un Igaunijā paziņoja Latvijas Pagaidu valdības vadītājam Kārlim Ulmanim 1918. gada 25. novembrī.

Valsts sociālās aprūpes centri pauž neizpratni par tiesībsarga Jura Jansona paustajiem pārmetumiem par necilvēcīgajiem dzīves apstākļiem Valsts sociālās aprūpes centros un plašsaziņas līdzekļos izskanējušo kritiku vērtē kā neobjektīvu.

Eiropas mērogā Latvijas biškopības nozare ir neliela - 3200 bitenieki ar 100 000 bišu saimēm neveido pat procentu no kopējā apjoma. Eiropā saražo tikai 60% no patērētā medus daudzuma, tāpēc medu arī importē, galvenokārt no Ukrainas un Ķīnas. Latvijas biškopjiem jākonkurē ar biteniekiem no dienvidu valstīm, kur siltāka klimata un garākas sezonas dēļ iegūst lielākas medus ražas, līdz ar to medus cenas ir krietni zemākas.

Sazināmies ar reģionālajiem žurnālistiem, lai uzzinātu, kā reģionos uztver norises valstī un kādas šobrīd ir vietējās aktualitātes. Šoreiz pievēršamies aktualitātēm Zemgalē. Komentē laikraksta "Bauskas Dzīve" žurnālists Uldis Varnevičs.

Sabīne Koklačova izveidojusi savu uzņēmumu „Bungala”, kas nodarbojas ar dažādiem radošajiem projektiem un dizaina risinājumiem. Sabīnei ir trakas idejas, un viņa realizē tās ar milzīgu aizrautību. Viņa veikusi arī braucienu ar motociklu apkārt Eiropai. Un pati atzīst, ka ar mocīti braukt ir daudz bīstamāk, nekā ar mašīnu, taču emocijas arī esot pavisam citas.

Arī telpaugiem, kuriem gādīgi saimnieki nodrošina mūžīgo vasaru, rudens un ziemas laikā tomēr ir nepieciešams miera periods. Par telpaugu kopšanu ziemas laikā stāsta un uz klausītāju jautājumiem atbild Nacionālā botāniskā dārza Oranžēriju augu nodaļas vadītāja Zane Purne.

 

 

Koklētājs. Pasaku stāsta Pēteris Lapiņš

Par Covid ierobežojumiem, nākamā gada budžeta un to pavadošo nodokļu likuma izmaiņu pieņemšanu arī citām valdības aktualitātēm izjautājam ministru prezidentu Krišjāni Kariņu.

Agates Nesaules romāna "Sieviete dzintarā" radiovariants. Režisore Antonija Apele. Lasa Katrīne Pasternaka. 1998. gada ieraksts. 3. un 4. daļa.

Sazināmies ar reģionālajiem žurnālistiem, lai uzzinātu, kā reģionos uztver norises valstī un kādas šobrīd ir vietējās aktualitātes. Šoreiz pievēršamies aktualitātēm Zemgalē. Komentē laikraksta "Bauskas Dzīve" žurnālists Uldis Varnevičs.

“Dzejoļi pēc mūsu ēras”- ar savu jaunāko dzejoļu krājumu iepazīstina dzejniece Ingmāra Balode.

Sabīne Koklačova izveidojusi savu uzņēmumu „Bungala”, kas nodarbojas ar dažādiem radošajiem projektiem un dizaina risinājumiem. Sabīnei ir trakas idejas, un viņa realizē tās ar milzīgu aizrautību. Viņa veikusi arī braucienu ar motociklu apkārt Eiropai. Un pati atzīst, ka ar mocīti braukt ir daudz bīstamāk, nekā ar mašīnu, taču emocijas arī esot pavisam citas.

Attālināto mācību laikā skolēniem pusdienu vietā tiek nodrošinātas pārtikas pakas, bet to sastāvs ir ļoti dažāds un nereti ir neatbilstošs veselīga uztura priekšrakstiem. Kā to mainīt?

Cik tāls ir ceļš no varonības līdz vardarbībai? Droši vien vismaz daļēju atbildi varam gūt, pētot karavīru dzīves stāstus. Ko mēs zinām par Latvijas karavīru spēju tikt pāri kara pieredzei agrāk un kā ar karavīriem Latvijā un pasaulē strādā mūsdienās, lai pēc misijām mājās atgrieztos aizvien cilvēki, ne varmākas?