Šī diena vēsturē.
*
Šodien aprit trīs gadi kopš Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības (ES). „Brexit atbalstītāji solīja, ka tas mazinās birokrātiju un veicinās Lielbritānijas ekonomisko izaugsmi. Gaišie solījumi līdz šim nav piepildījušies, bet realitāte ir izrādījusies drūmāka. Britu ekonomika piedzīvo grūtus laikus, un lielā mērā tās ir „Brexit sekas.
*
Piektdien Nacionālajā mākslas muzejā atklās jaunu ekspozīciju Mūra nojaukšana, kas veltīta laikmetīgās mākslas īpašajai lomai mūsu valstiskās neatkarības atgūšanas periodā.
Ekspozīcijā skatāmie darbi pamatā tapuši no 1985.gada, kad Padomju Savienībā sākās tā sauktie pārbūves procesi, līdz 1991.gadam, kad Latvija atguva savu neatkarību.

Reģionu notikumu afiša.
*
2016.gadā, kad sākās deinstitucionalizācijas programmas īstenošana, visā Vidzemē bija tikai trīs dienas aprūpes centri un daži grupu dzīvokļi. Tagad situācija ir mainījusies un pašvaldībās izveidots apjomīgs pakalpojumu klāsts cilvēkiem ar mentāla rakstura un bērniem ar funkcionēšanas traucējumiem. Šajā laikā izdevumus par šiem pakalpojumiem sedza Eiropas Savienības fondu līdzekļi, taču jau ar šī gada nogali tas būs jānodrošina pašvaldībām. Sākoties deinstitucionalizācijas procesam, pašvaldības arī uzņēmās šīs saistības, bet šobrīd šo pakalpojumu izmaksas pieaugušas pat trīskārtīgi.
*
Intervija ar laikraksta "Ziemeļlatvija" galveno redaktori Ingūnu Johansoni - Valkas pašvadībā vēlas slēgt pakalpojumus, kas atrodas Lugažu muižā. Iedzīvotāji ar to nav mierā.

Latvijā oficiālā vizītē ierodas Polijas prezidents Andžejs Duda ar dzīvesbiedri. Kā Latvijas Radio atzina Saeimas deputāts, Progresīvo pārstāvis, Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes profesors Andris Sprūds, Polijas prezidenta vizīte ir ļoti nozīmīga, jo Polija ir viens no Latvijas stratēģiskajiem sabiedrotajiem un Polijas nozīme Latvijas drošībā pēc Krievijas agresijas Ukrainā ir pieaugusi.

1. februārī aprit trīs gadi kopš Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības (ES). „Brexit” atbalstītāji solīja, ka tas mazinās birokrātiju un veicinās Lielbritānijas ekonomisko izaugsmi. Gaišie solījumi līdz šim nav piepildījušies, bet realitāte ir izrādījusies drūmāka. Britu ekonomika piedzīvo grūtus laikus, un lielā mērā tās ir „Brexit” sekas.

Kopš Covid mājsēdes Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu psihiatrijas klīnikā trīskāršojies to pacientu skaits, kuriem ir ēšanas traucējumi – anoreksija, bulīmija, kompulsīvā pārēšanās vai citi. Ceļš uz atveseļošanos visbiežāk ir gadiem ilgs, nereti – ar pacienta atgriešanos slimnīcā. Šajā procesā nav iespējams iztikt bez bērnu psihiatra palīdzības, taču tikpat svarīgs ir ģimenes atbalsts.

3. februārī Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā atklās jaunu ekspozīciju "Mūra nojaukšana", kas veltīta laikmetīgās mākslas īpašajai lomai mūsu valstiskās neatkarības atgūšanas periodā. Ekspozīcijā skatāmie darbi pamatā tapuši no 1985.gada, kad Padomju Savienībā sākās tā sauktie pārbūves procesi, līdz 1991.gadam, kad Latvija atguva savu neatkarību.

Jau labu brīdi Latvijas iedzīvotāji, mēģinot iegādāties aptiekā zāles, var palikt bešā, jo zāļu vienkārši nav. Problēmas saknes meklējamas patālu no Latvijas. Vai zāļu trūkums būs hronisks arī turpmāk un kādi ir iespējamie problēmas risinājumi?

Latvijā tapis robots, kas mazina lielo plaisu starp aukstu dzelzi - robotu un dzīvu cilvēku. Tas ir robots, kurš sajūt cilvēka pieskārienu un saprot ar žestiem rādītas cilvēka komandas. Vai tas nozīmē, ka nākotnē varam gaidīt humanoīdu izstrādi arī Latvijā?

Režisore Ināra Kolmane un aktrise Maija Doveika stāsta par darbu pie filmas “Mātes piens”, kas veidota pēc rakstnieces Noras Ikstenas grāmatas ar tādu pašu nosaukumu motīviem. Saruna par filmas versiju, radot ginekoloģes Astras tēlu un rādot viņas dzīvi padomju režīmā.

Šoreiz raidījumā skaidrojam, kā slimība varēja nokļūt ezerā, vai zivju masveida bojāeja vīrusa dēļ varētu atkārtoties un vai nav apdraudēta zušu populācija Rāznas ezerā?

Saeimas deputāti izvērtēs iedzīvotāju iniciatīvu aizliegt prokremliski noskaņotiem cilvēkiem ieņemt amatus valsts un pašvaldību iestādēs. Vai tiešām varētu tapt šāds likums un kā izvairīties no paredzamajiem riskiem?

 

 

"OpenAI" un akadēmiskais godīgums. Vai un kā pedagogi var novērst plaģiātismu skolēnu un studentu darbos, laikā, kad mākslīgais intelekts pieejams teju ikvienam?

Prezidenta vēlēšanas Čehijā. Cik pieņemama agresorvalstu sportistu dalība olimpiskajās spēlēs?

Finanšu ministrija trūkumus pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā sola labot pēc budžeta pieņemšanas.

Latvijā vizītē  ieradies Polijas prezidents Andžejs Duda ar dzīvesbiedri.

Imigrācijas likuma grozījumi paredz, ka šeit dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem pastāvīgās uzturēšanās atļaujas būs derīgas līdz šī gada septembrim.

Publiskots jaunākais pārskats par situāciju Eiropas Savienībā vēža ārstēšanas un novēršanas jomā.

Savulaik plaši apspriestā un ilgu laiku gatavotā depozīta sistēma dzērienu iepakojumam Latvijā darbojas jau gadu.

Kā mūsu ekonomiku ietekmētu un vai maz Latvijā ir iespējama četru dienu darba nedēļa?

Pērn septembrī viena no lielākajiem ezeriem Latvijā – Rāznas ezera krastā masveidīgi tika izskalotas beigtas zivis, kas pamatā bija zuši. Kopumā savākti aptuveni 560 kg beigtu zivju, kas tika nodotas tālākai utilizācijai. Pēc vairāku mēnešu laboratoriskajiem izmeklējumiem secināts - herpes vīruss un novājināta imunitāte dažādu apstākļu sakritības dēļ, tie ir bijuši iemesli masveida zušu bojāejai Rāznas ezerā.

Šoreiz raidījumā skaidrojam, kā slimība varēja nokļūt ezerā, vai zivju masveida bojāeja vīrusa dēļ varētu atkārtoties un vai nav apdraudēta zušu populācija Rāznas ezerā?

17. februārī Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA) norisināsies 83. karnevāls, un šogad tā tēma ir "Rītausmas fortūna".

17. februārī Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA) norisināsies 83. karnevāls, un šogad tā tēma ir "Rītausmas fortūna".

Saruna ar sociālantropoloģi Aivitu Putniņu par sabiedrības realitāti un likumdošanas paralēlo dzīvi, par to, vai nākotnē vispār nebūs vecums, par attieksmi pret bēgļiem kiberkara laikā, par to, cik solidāra ir mūsu sabiedrība.

Andrejs Volmārs ir kultūras žurnālists, televīzijas raidījumu vadītājs un aktieris, Latvijas Televīzijā sācis strādāt 1978. gadā. Šobrīd vada raidījumu „Daudz laimes, jubilār!”. Pirms gadiem 30 LTV tika veidoti oriģināli humora raidījumi un viena no tā laika humora sejām bija Andrejs Volmārs. Viņa personības faktūra 80. gados atklājās raidījumā „Zaķusalas ritmi”.

Jau labu brīdi Latvijas iedzīvotāji, mēģinot iegādāties aptiekā zāles, var palikt bešā, jo zāļu vienkārši nav. Problēmas saknes meklējamas patālu no Latvijas. Vai zāļu trūkums būs hronisks arī turpmāk un kādi ir iespējamie problēmas risinājumi?

Divas vāverītes. Pasaku stāsta ukraiņu studentes Ludmila, Anastasija, Varvara, Karina, Natālija.

Saeimas deputāti izvērtēs iedzīvotāju iniciatīvu aizliegt prokremliski noskaņotiem cilvēkiem ieņemt amatus valsts un pašvaldību iestādēs. Vai tiešām varētu tapt šāds likums un kā izvairīties no paredzamajiem riskiem?

 

 

Japāņu autora Kinosita Dzundzi stāsta "Zvaigznes nedziest" radiovariants. 2. daļa. Režisors Edmunds Sējāns. Lomās: Skaidrīte Putniņa un Rihards Rudāks. 1982.gada ieraksts.

Pērn septembrī viena no lielākajiem ezeriem Latvijā – Rāznas ezera krastā masveidīgi tika izskalotas beigtas zivis, kas pamatā bija zuši. Kopumā savākti aptuveni 560 kg beigtu zivju, kas tika nodotas tālākai utilizācijai. Pēc vairāku mēnešu laboratoriskajiem izmeklējumiem secināts - herpes vīruss un novājināta imunitāte dažādu apstākļu sakritības dēļ, tie ir bijuši iemesli masveida zušu bojāejai Rāznas ezerā.

Šoreiz raidījumā skaidrojam, kā slimība varēja nokļūt ezerā, vai zivju masveida bojāeja vīrusa dēļ varētu atkārtoties un vai nav apdraudēta zušu populācija Rāznas ezerā?

Režisore Ināra Kolmane un aktrise Maija Doveika stāsta par darbu pie filmas “Mātes piens”, kas veidota pēc rakstnieces Noras Ikstenas grāmatas ar tādu pašu nosaukumu motīviem. Saruna par filmas versiju, radot ginekoloģes Astras tēlu un rādot viņas dzīvi padomju režīmā.

Latvijā tapis robots, kas mazina lielo plaisu starp aukstu dzelzi - robotu un dzīvu cilvēku. Tas ir robots, kurš sajūt cilvēka pieskārienu un saprot ar žestiem rādītas cilvēka komandas. Vai tas nozīmē, ka nākotnē varam gaidīt humanoīdu izstrādi arī Latvijā?

Andrejs Volmārs ir kultūras žurnālists, televīzijas raidījumu vadītājs un aktieris, Latvijas Televīzijā sācis strādāt 1978. gadā. Šobrīd vada raidījumu „Daudz laimes, jubilār!”. Pirms gadiem 30 LTV tika veidoti oriģināli humora raidījumi un viena no tā laika humora sejām bija Andrejs Volmārs. Viņa personības faktūra 80. gados atklājās raidījumā „Zaķusalas ritmi”.

Prezidenta vēlēšanas Čehijā. Cik pieņemama agresorvalstu sportistu dalība olimpiskajās spēlēs?

"OpenAI" un akadēmiskais godīgums. Vai un kā pedagogi var novērst plaģiātismu skolēnu un studentu darbos, laikā, kad mākslīgais intelekts pieejams teju ikvienam?