Pirmais vasaras mēnesis, jūnijs, jau aiz muguras, tas bija gana silts, bet noslēdzās ar pamatīgām lietusgāzēm. Ko tas nodarījis labības laukiem un, kādas ir prognozes vasarājiem? Par to vairāk izstāstīs Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis.

Līdz šim Latvijā politiskā griba ir pietrūkusi, lai stiprināt medijus. Tā šorīt Latvijas Radio sacīja Eiropas Parlamenta deputāte Dace Melbārde, kura darbojas Eiropas Parlamenta izveidotajā mediju atbalsta grupā. Viņa norādīja, ka politikai jābūt vērstai uz to, lai nostiprinātu mediju ekonomisko dzīvotspēju, risinātu jautājumus, kas saistīti ar žurnālista drošību un citiem jautājumiem.

Turpinot ierakstu sēriju "Mūžīgie bērni,šoreiz runāsim par to, cik ģimenei, kurā ir bērns invalīds, izmaksā bērna papildu vajadzību nodrošināšana, cik daudz naudas jāiegulda rehabilitācijā un palīglīdzekļos un, ko darīt, ja finansiālais stāvoklis neļauj par pašu līdzekļiem to visu segt. Vairāk Kristapa Feldmaņa ierakstā.

Jau šovakar, 1.jūlijā, Latgales vēstniecībā "Gors" savu pirmizrādi piedzīvos Rēzeknes Tautas teātra iestudētā Annas Rancānes luga “Meklējiet sievieti”. Šī luga ir grotesks vēstījums par attiecībām, uzdrīkstēšanos un ticību brīnumam, kā arī pirmā izrāde, kuras iestudēšanu tautas teātris ir atsācis klātienē pēc ilgāka individuālo mēģinājumu procesa attālināti.

Aizvadītajā nedēļas nogalē no ūdenstilpēm izcelti pieci noslīkušie. Piecās Jāņu brīvdienās pirms tam noslīka 11 cilvēki, bet šogad kopumā noslīkuši jau vairāk nekā 60 cilvēki. Pērn visa gada laikā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ūdenstilpēs atradis 96 bojā gājušos. Statistika ir diezgan biedējoša. Saskaņā ar Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra datiem, patiesais noslīkušo skaits ir vēl lielāks, jo ne visos gadījumos tiek iesaistīti mediķi vai glābēji. Kā šo statistiku mainīt pozitīvā virzienā? 

Ar latviešu videomākslas pionieriem veltītu izstādi šodien savu vasaras sezonu atklās peldošais mākslas centrs 'Noass'. Izstāde būs skatāma visu vasaru centra ārtelpās, kur uz vairākiem ekrāniem varēs vērot vizuālu un skanisku saspēli starp dažādu autoru videodarbiem. Līdz ar šo izstādi centrs pievērsīs uzmanību vienai no savām bagātībām, un tas ir video mākslas arhīvs, kurā glabājas mūsu videomākslinieku veikums, sākot no 80.gadu vidus līdz pat mūsdienām. Plašāk Baibas Kuķes ierakstā.

Ar latviešu videomākslas pionieriem veltītu izstādi savu vasaras sezonu atklāj peldošais mākslas centrs "Noass". Izstāde būs skatāma visu vasaru centra ārtelpās, kur uz vairākiem ekrāniem varēs vērot vizuālu un skanisku saspēli starp dažādu autoru videodarbiem.

Lai gan šonedēļ karstums Latvijā ir mazinājies, laika prognozes liecina, ka jau nākamnedēļ gaidāms karsts un sutīgs laiks, kas var radīt diskomfortu ne tikai cilvēkiem, bet arī mūsu suņiem un kaķiem. Kā palīdzēt mazajiem brāļiem un māsām pārvarēt vasaras karstumu, interesējamies raidījumā.

Cēsu pils dienvidu tornī, apsekojot vairākus gadsimtus nepieejamo vītņu kāpņu telpu, uz kāda akmens atrasts unikāls 16.gadsimta otrajā pusē ieskrāpēts uzraksts. Šis ir senākais un kultūrvēsturiskā ziņā nozīmīgākais akmens virsmā iegrieztais vēstījums, kas saglabājies Cēsu pilī. Latīņu un vācu valodā rakstīto tekstu jau daļēji izdevies atšifrēt.

Alfrēds Stinkuls, draugu lokā pazīstams kā Fredis, 20. gadsimta 70. un 80. gados bija viens no spilgtākajiem hipiju kustības pārstāvjiem Latvijā, kas astoņdesmito gadu vidū izceļoja uz Rietumiem. Savu dzīvi viņš aprakstījis autobiogrāfijā “Mati sarkanā vējā”. Alfrēda Stinkula atmiņas uzklausām Kultūras Rondo.

Stāsts par vientuļo pašizolācijā esošo cilvēku – tik neparastu situāciju pirms diviem gadiem apraksta Arturs Dīcis lugā „Blokmājas Dons Kihots”. 1. jūlijā Dailes teātra Vasaras dārzā tās pirmizrāde. Režisora Gundara Silakaktiņa vadībā lomas atveido aktieri Dainis Grūbe un Lauris Subatnieks. Spēles laukums ir neierasts gan skatītājiem, gan aktieriem, jo viņus šķir stikla siena.

No šodienas atcelti vai mazināti Covid-19 dēļ ieviestie ierobežojumi. Vairs nav obligātas sejas maskas sabiedriskajā transportā,

Sākas skolēnu vasaras darbi,

Latvijā aprit gads čeku loterijai, kurā ik mēnesi piedalās aptuveni 60 tūkstoši cilvēku,

Vācija pārņem Eiropas Savienības prezidējošās valsts pienākumus,

Austrālija ievērojami palielinās tēriņus aizsardzībai.

Brīvdienās laiks mazliet uzlabosies, bet nākamnedēļ var kļūt vēl rudenīgāks!

Viens no dziedātājiem, kura balsi pilnīgi neiespējami sajaukt ar kādu citu, ir grieķu mākslinieks Demiss Rusoss. Dziedātāja karjeras laikā viņa talanta cienītāji iegādājušies tik daudzus mūziķa ierakstus, ka viņš mierīgi varētu pretendēt uz iekļūšanu Ginesa rekordu grāmatā. Demiss Rusoss vairākas reizes uzstājies klātienē arī Latvijas klausītājiem.

Studijā finanšu ministrs Jānis Reirs. Šī ir tā reize, kad žurnālistiem un klausītājiem būs iespēja izvaicāt raidījuma viesi. Runājam par naudu, par algām, par atbalstu uzņēmējiem, kā arī trūcīgajiem iedzīvotājiem, runājam arī par nākamā gada budžetu un Latvijas finanšu situāciju. Kopā ar raidījuma vadītāju ministru izvaicās Latvijas Radio žurnāliste Linda Zalāne un Latvijas Televīzijas žurnāliste Rudīte Spakovska.

Tieslietu ministrija plāno pilotprojektu, lai parāda lietas nodotu ārpustiesas atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem un rosina noteikt papildu ierobežojumus uzturlīdzekļu parādniekiem, aizliedzot viņiem spēlēt azartspēles. Diskutējam arī par uzturlīdzekļu piedziņu no vecākiem, kuri dzīvo ārvalstīs.

Turpinot vēstījumu par Latvijas ārpolitikas vēsturi un šodienu, stāsts par Latvijas Republikas Saeimas lomu Latvijas ārpolitikas procesā. Stāsta Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Negara Džavadi ir Irānā dzimusi franču rakstniece, scenāriste un kinorežisore, pie mums iznācis viņas pirmais un jau daudzas godalgas guvušais romāns "Dezorientāliste". Savā pirmajā literārajā darbā autore meistarīgi savij 20.gadsimta Irānas vēsturi ar pašas senču aizraujošo hroniku. Jāņa Rozes apgāda vadītāja Renāte Punka uzsver, lai arī romāna tēma mums ir svešāda, tieši tāpēc ārkārtīgi interesanta.

Gada sākumā solīja, ka no 1. jūlija neārstējami slimu pacientu šķidro ēdināšanu apmaksā valsts.Veselības ministrija aprēķinājusi, ka šim nolūkam gadā nepieciešami 735 tūkstoši eiro.

Kultūras afiša

Baiba Kušķe stāstīs par nesen iznākušo Artūra Snipa grāmatu 'Rīgas portfelis', kas ir viņa pēdējo gadu dažādu darbu apkopojums. Grāmatā iekļautas esejas, publicistika, filozofiskas dabas sacerējumi un cita žanra darbi. Tas apliecina Snipa personības daudzpusību, pēc izglītības viņš ir inženieris, bet darbojas dažādās jomās un viena no tām ir arī rakstniecība. 'Vienmēr sava ceļa gājējs, nevis viens no daudziem' - tā par viņu saka rakstnieks Alberts Bels.

Tādi esam

Vasarā Liepājā notiek pārgājieni ģimenēm ar bērniem, kuru laikā iespējams tuvāk iepazīt Karostu. Pasākumus ģimenēm ar bērniem rīko biedrība "Baringtons K2 un tās vadītāja Kristīna Lieģeniece. Pirmais pārgājiens šajā dienās jau noticis, bet nākamais jau gaidāmas pavisam drīz 18. Jūlijā. Kāpēc ir svarīgi rīkot šādus izzinošus pārgājienus tieši Karostā, par to ar rīkotāju sarunājās Inga Ozola.

Šī diena vēsturē

1766. gada 1. jūlijā Abvilas pilsētā Francijā tika izpildīts nāvessods 20 gadus jaunajam muižniekam Žanam Fransuā de la Barram. Viņa nepārprotami konstatējamie pārkāpumi bija cepures nenoņemšana kāda katoļu baznīcas svētku gājiena priekšā un netikumīgas literatūras, t.sk. Voltēra "Filozofijas vārdnīcas glabāšana.

Politiķu nevienprātības dēļ no 1.jūlija vairs neeksistē regulējums, kas ļautu administratīvā kārtā sodīt personas par nelikumīgu prostitūciju.

Covid krīze ienesusi izmaiņas daudzās nozarēs. Kā tā ietekmējusi apdrošināšanas jomu? Uzņēmumi aktīvi izmanto eksporta kredīta garantijas, ko līdz gada beigām var saņemt arī eksportam uz Eiropas Savienību. Iedzīvotāji lielāko daļu atlīdzību saņēmuši par ceļojumu apdrošināšanu.

 

Viens no dziedātājiem, kura balsi pilnīgi neiespējami sajaukt ar kādu citu, ir grieķu mākslinieks Demiss Rusoss. Dziedātāja karjeras laikā viņa talanta cienītāji iegādājušies tik daudzus mūziķa ierakstus, ka viņš mierīgi varētu pretendēt uz iekļūšanu Ginesa rekordu grāmatā. Demiss Rusoss vairākas reizes uzstājies klātienē arī Latvijas klausītājiem.

Viens no dziedātājiem, kura balsi pilnīgi neiespējami sajaukt ar kādu citu, ir grieķu mākslinieks Demiss Rusoss. Dziedātāja karjeras laikā viņa talanta cienītāji iegādājušies tik daudzus mūziķa ierakstus, ka viņš mierīgi varētu pretendēt uz iekļūšanu Ginesa rekordu grāmatā. Demiss Rusoss vairākas reizes uzstājies klātienē arī Latvijas klausītājiem.

Apiet, apceļot un aplidot Latviju. Liekas, kas tur liels, taču izrādās tie ir veseli 1836 kilometri. Šovakar Monopolā vismaz daļu no distances mēģināsim veikt ar mūsu viesa acīm un pieredzi. Akcijas "1836" idejas autors Enriko Podnieks.

Lai gan šonedēļ karstums Latvijā ir mazinājies, laika prognozes liecina, ka jau nākamnedēļ gaidāms karsts un sutīgs laiks, kas var radīt diskomfortu ne tikai cilvēkiem, bet arī mūsu suņiem un kaķiem. Kā palīdzēt mazajiem brāļiem un māsām pārvarēt vasaras karstumu, interesējamies raidījumā.

Karstā pasaka. Pasaku stāsta Santa Didžus un Edgars Lipors

Studijā finanšu ministrs Jānis Reirs. Šī ir tā reize, kad žurnālistiem un klausītājiem būs iespēja izvaicāt raidījuma viesi. Runājam par naudu, par algām, par atbalstu uzņēmējiem, kā arī trūcīgajiem iedzīvotājiem, runājam arī par nākamā gada budžetu un Latvijas finanšu situāciju. Kopā ar raidījuma vadītāju ministru izvaicās Latvijas Radio žurnāliste Linda Zalāne un Latvijas Televīzijas žurnāliste Rudīte Spakovska.

Arnolda Auziņa raidluga "Parādnieki" . Režisori: Jadviga Vēvere un Oļģerts Šalkonis. Lomās: Ģirts Jakovļevs, Olga Dreģe, Alfrēds Videnieks, Lūcija Baumane, Ints Burāns, Rasma Garne un Luijs Šmits. 1972.gada ieraksts.

Viens no dziedātājiem, kura balsi pilnīgi neiespējami sajaukt ar kādu citu, ir grieķu mākslinieks Demiss Rusoss. Dziedātāja karjeras laikā viņa talanta cienītāji iegādājušies tik daudzus mūziķa ierakstus, ka viņš mierīgi varētu pretendēt uz iekļūšanu Ginesa rekordu grāmatā. Demiss Rusoss vairākas reizes uzstājies klātienē arī Latvijas klausītājiem.

Viens no dziedātājiem, kura balsi pilnīgi neiespējami sajaukt ar kādu citu, ir grieķu mākslinieks Demiss Rusoss. Dziedātāja karjeras laikā viņa talanta cienītāji iegādājušies tik daudzus mūziķa ierakstus, ka viņš mierīgi varētu pretendēt uz iekļūšanu Ginesa rekordu grāmatā. Demiss Rusoss vairākas reizes uzstājies klātienē arī Latvijas klausītājiem.

Alfrēds Stinkuls, draugu lokā pazīstams kā Fredis, 20. gadsimta 70. un 80. gados bija viens no spilgtākajiem hipiju kustības pārstāvjiem Latvijā, kas astoņdesmito gadu vidū izceļoja uz Rietumiem. Savu dzīvi viņš aprakstījis autobiogrāfijā “Mati sarkanā vējā”. Alfrēda Stinkula atmiņas uzklausām Kultūras Rondo.

Apiet, apceļot un aplidot Latviju. Liekas, kas tur liels, taču izrādās tie ir veseli 1836 kilometri. Šovakar Monopolā vismaz daļu no distances mēģināsim veikt ar mūsu viesa acīm un pieredzi. Akcijas "1836" idejas autors Enriko Podnieks.

Tieslietu ministrija plāno pilotprojektu, lai parāda lietas nodotu ārpustiesas atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem un rosina noteikt papildu ierobežojumus uzturlīdzekļu parādniekiem, aizliedzot viņiem spēlēt azartspēles. Diskutējam arī par uzturlīdzekļu piedziņu no vecākiem, kuri dzīvo ārvalstīs.

Cēsu pils dienvidu tornī, apsekojot vairākus gadsimtus nepieejamo vītņu kāpņu telpu, uz kāda akmens atrasts unikāls 16.gadsimta otrajā pusē ieskrāpēts uzraksts. Šis ir senākais un kultūrvēsturiskā ziņā nozīmīgākais akmens virsmā iegrieztais vēstījums, kas saglabājies Cēsu pilī. Latīņu un vācu valodā rakstīto tekstu jau daļēji izdevies atšifrēt.