Aukstuma vilnis lauksaimniekiem postījumus pagaidām nav radījis.

Ir ļoti svarīgi celt Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju, kas šobrīd ir zemāka, salīdzinot ar kaimiņvalstu lauksaimniekiem, tādēļ tiek izstrādāts plašs atbalsts infrastruktūras un lauku ceļu sakārtošanai, lauksaimniecības un pārtikas uzņēmumu modernizācija, kā arī citās jomās. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība), komentējot ministrijas izstrādāto pasākumu plānu 613 miljonu eiro apjomā, lai palīdzētu uzņēmējiem lauku apvidos.

Aizraujošus dialogus starp dažādām valstīm, kultūrām un autoriem piedāvā projekts "Bērnu Eiropa", ko ar Eiropas Savienības programmas atbalstu īsteno izdevniecība "Liels un mazs". Projekts dod iespēju iztulkot latviski citu Eiropas valstu labākās bērnu grāmatas. Līdz šim jau klajā nākuši seši darbi bērniem un pusaudžiem, kas tulkoti no zviedru, islandiešu, lietuviešu un norvēģu valodas, un šonedēļ tiem piepulcējies septītais – somu ilustratores Lauras Mercas bilžu grāmata "Tūkstoš un viens radījums". Tā domāta bērniem no četru gadu vecuma un ļoti radošā un sirsnīgā veidā iepazīstina ar visdažādākajiem dzīvniekiem, sākot no peles līdz zilonim.

Eiropas Parlamenta debates par likuma varu Ungārijā.

Valsts kontroles revīzija par pabalstu sistēmu.

Bez emocijām cilvēka dzīve būtu neiespējama... tomēr, vai tās ir jākontrolē vai jāpārvalda? Jāpiedzīvo vai jāpārdzīvo? Ko darīt, ja emocijas ir tik spēcīgas, ka tās kļūst grūti izturamas? Emociju jēgu, nozīmi un svarīgumu apspriežam raidījumā.

Antropoloģes un Oksfordas Universitātes asociētās profesores Daces Dzenovskas monogrāfija “Eiropeiskuma skola: iecietība un citas politiskā liberālisma mācības Latvijā” nule kā saņēmusi nozīmīgu novērtējumu - tā ieguvusi Baltijas studiju veicināšanas asociācijas galveno balvu. Par īpašu atzinību izpelnījušos grāmatu un citām pētnieces akadēmiskajām interesēm runājam raidījumā.

Zināmi Nacionālā kino centra izsludinātā 2020. gada jaunu filmu ražošanas konkursa rezultāti. Šajā gadā jauno spēlfilmu ražošanu var sākt pieci režisori, atbalstīta arī 8 dokumentālo, 6 animācijas filmu veidošana.

Vakar ciklā “Eiropas cilvēks un kultūra – krīzes laikos” skanēja literatūrzinātnieces Sigmas Ankravas stāstījums par eposa nozīmi ķeltu kultūrā – kā šī, vispirms mutvārdu un vēlāk arī rakstveida tradīcija palīdzēja senajiem Eiropas iedzīvotājiem saliedēties un stiprināt kopienas identitāti. Šo ievirzi turpināsim arī šodien – bet jau par baltu tautām raksturīgajiem varoņiem, kuri kalpojuši par būtisku aizsegu pret dažādām krīzēm.

Nabadzības mazināšana Latvijā nesasniedz nabagus un rada trūkuma risku nodokļu nemaksātājiem, secina Valsts kontrole,

Bruņotie spēki turpinās sniegt atbalstu Valsts robežsardzei Covid-19 izplatības ierobežošanā,

Baltijas valstu lēmums atvērt savstarpējās robežas sniegs mums priekšrocības, norāda Levits,

Eiropas Parlaments rosina debates par likuma varu Ungārijā. Ungārija uzskata to par "raganu medībām un paraugprāvu,

Covid-19 var arī nepazust un nāksies ar to sadzīvot ilgstoši, brīdina Pasaules veselības organizācija.

“Latvijā ieviests sods par koronavīrusa noliegšanu. No tādas valsts pat šprotes bēg” – tas ir virsraksts kādā marginālā interneta vietnē. Apgalvojums šķiet absurds, bet tāds tas ir tikai daļā par šprotēm. Raidījumā par dezinformāciju un sazvērestības teorijām, kas sazēlušas Covid-19 pandēmijā. Kas tās izplata un kāpēc?

Diskusija: Kā palīdzēt radošo profesiju pārstāvjiem, kas pandēmijas laikā palikuši bez ienākumiem un atbalsta?

Pašvaldības arī tagad ārkārtas apstākļos turpina nodrošināt ar pusdienām bērnus, kuri nāk no maznodrošinātām, trūcīgām vai daudzbērnu ģimenēm. Ir pašvaldības, kur bērni tiešām ikdienu saņem siltas pusdienas, ir ģimenes, kuras saņem pārtikas pakas, ir pašvaldības, kuras ģimenēm izsniedz veikalu norēķinu kartes pārtikas iegādei.

Eiropas Savienība pandēmijas ēnā. Krievija atceļ brīvdienu režīmu.

Valsts kontrole revīzijā secina, ka nabadzības mazināšana Latvijā var kļūt par vienu no deklaratīviem lozungiem, kas minēts valsts attīstības galvenajos dokumentos, bet realitātē tikai daļēji un nosacīti sasniedz tos cilvēkus, kuriem sociālais atbalsts patiešām nepieciešams.

Tādi esam

Aija Cimermane pēc izglītības ir skolotāja, bet ilgus gadus strādāja par kultūras darba organizatori. Viņa bijušajā Bērzes pamatskolā izveidoja kultūras un atpūtas centru "Bērzmuiža. Kad koncerti, pasākumi un balles ārkārtas situācijas dēļ vairs nevarēja notikt, viņa divās siltumnīcās sāka audzēt puķu, gurķu, ķirbju un pat arbūzu un meloņu stādus. Vairāk stāsta Daina Zalamane.

Kultūras afiša

Pedvāles mākslas parkā top tēlnieka Ojāra Feldberga vides mākslas objekts "Sapulce". Tas ir veltījums Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas simtajai gadadienai. 150 laukakmeņi ir savesti jeb simboliski sapulcējušies, pašlaik rit darbs pie kompozīcijas veidošanas. Uz Pedvāli devās Laima Slava.

Šī diena vēsturē

1991. Gada 14. maijā pašnāvību izdara Ķīnas līdera Mao Dzeduna atraitne Dzjana Cjina.

Kopš 12. maija, pārvietojoties sabiedriskajā transportā, deguns un mute jāaizsedz ar lakatu, šalli, respiratoru vai masku. Šādi piesardzības pasākumi noteikti, lai pasargātu līdzcilvēkus un mazinātu Covid-19 izplatības risku. Kā cilvēkiem veicas ar šo noteikumu ievērošanu?

No šā gada maija Lauku atbalsta dienestā uzsākta projektu pieteikumu pieņemšana uz ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšanas prēmiju daļēju izdevumu segšanu. Lai arī šogad paredzētais  finansējums, veicinot lauksaimnieku iesaistīšanos lauksaimniecības nozaru riska mazināšanā, ir 10,5 miljoni eiro, joprojām ne visi lauksaimnieki apdrošina savus sējumus. Vairāk skaidroja Iveta Čigāne.

“Latvijā ieviests sods par koronavīrusa noliegšanu. No tādas valsts pat šprotes bēg” – tas ir virsraksts kādā marginālā interneta vietnē. Apgalvojums šķiet absurds, bet tāds tas ir tikai daļā par šprotēm. Raidījumā par dezinformāciju un sazvērestības teorijām, kas sazēlušas Covid-19 pandēmijā. Kas tās izplata un kāpēc?

Franču mūziķis, džeza saksofonists, dziesmu autors un dziedātājs Freds Ormēns un talantīgā latviešu saksafoniste Ilze Lejiņa kopā spēlē kopš pirmās satikšanās dienas. Covid-19 dēļ nācies atcelt Lieldienu brīvdienās plānotos koncertus Latvijā. Taču saikni ar saviem klausītājiem viņa un dzīvesdraugs nav pārrāvuši. Abu duets “Viņš un Viņa” katru piektdienu uzstājas "Facebook".

Bez emocijām cilvēka dzīve būtu neiespējama... tomēr, vai tās ir jākontrolē vai jāpārvalda? Jāpiedzīvo vai jāpārdzīvo? Ko darīt, ja emocijas ir tik spēcīgas, ka tās kļūst grūti izturamas? Emociju jēgu, nozīmi un svarīgumu apspriežam raidījumā.

Lielās pļavas iemītnieki. Sndras Vensko garstāstu lasa Dina Lācara un Jānis Makovskis. 18. vakars (pavisam 24 vakari)

Diskusija: Kā palīdzēt radošo profesiju pārstāvjiem, kas pandēmijas laikā palikuši bez ienākumiem un atbalsta?

“Latvijā ieviests sods par koronavīrusa noliegšanu. No tādas valsts pat šprotes bēg” – tas ir virsraksts kādā marginālā interneta vietnē. Apgalvojums šķiet absurds, bet tāds tas ir tikai daļā par šprotēm. Raidījumā par dezinformāciju un sazvērestības teorijām, kas sazēlušas Covid-19 pandēmijā. Kas tās izplata un kāpēc?

Zināmi Nacionālā kino centra izsludinātā 2020. gada jaunu filmu ražošanas konkursa rezultāti. Šajā gadā jauno spēlfilmu ražošanu var sākt pieci režisori, atbalstīta arī 8 dokumentālo, 6 animācijas filmu veidošana.

Franču mūziķis, džeza saksofonists, dziesmu autors un dziedātājs Freds Ormēns un talantīgā latviešu saksafoniste Ilze Lejiņa kopā spēlē kopš pirmās satikšanās dienas. Covid-19 dēļ nācies atcelt Lieldienu brīvdienās plānotos koncertus Latvijā. Taču saikni ar saviem klausītājiem viņa un dzīvesdraugs nav pārrāvuši. Abu duets “Viņš un Viņa” katru piektdienu uzstājas "Facebook".

Pašvaldības arī tagad ārkārtas apstākļos turpina nodrošināt ar pusdienām bērnus, kuri nāk no maznodrošinātām, trūcīgām vai daudzbērnu ģimenēm. Ir pašvaldības, kur bērni tiešām ikdienu saņem siltas pusdienas, ir ģimenes, kuras saņem pārtikas pakas, ir pašvaldības, kuras ģimenēm izsniedz veikalu norēķinu kartes pārtikas iegādei.

Antropoloģes un Oksfordas Universitātes asociētās profesores Daces Dzenovskas monogrāfija “Eiropeiskuma skola: iecietība un citas politiskā liberālisma mācības Latvijā” nule kā saņēmusi nozīmīgu novērtējumu - tā ieguvusi Baltijas studiju veicināšanas asociācijas galveno balvu. Par īpašu atzinību izpelnījušos grāmatu un citām pētnieces akadēmiskajām interesēm runājam raidījumā.